13.06.09.
« previous entry | next entry »
Jun. 14th, 2009 | 10:45 pm
P.S. brīnišķie stopētāju stāstiņi. Pastāsti savējo!
Vai arī lejā minētie asinskārie cilvēciņi neļaus Tev aizmigt sakot vārdus: „Forever and ever and ever..” tāpat kā jaukās dvīnītes no „The Shinig”.
Kāda autovadītāja brauca savā visnotaļ pieklājīgajā melnajā Opelī no Rīgas uz Roju. Viņas ceļš veda cauri priežu mežiem, kas, protams, ir skaists dabas veltījums cilvēka acij, bet vienam braukt tik gar ceļu vienalga ir gaužām garlaicīgi, pat ja pa radio skan „The Who” : We wont get fooled again.
Tā viņa turpināja ceļu cauri priežu mežam un naktij, pārslēgdama radio stacijas. Te lukturu gaismā viņa pamana kādu stāvu, kas izstiepis roku gaisā.
„Stopētāji. Nemaz nebūtu tik slikti, ja man kāds pakavētu laiku,” nosprieda autovadītāja un samazināja ātrumu. Lukturu gaismā viņa sazīmēja vīrieša stāvu – melna ādas jaka, kura neapsedza alus vēderu, dubļaini, saplēsti džinsi, nemākulīgi noskūta galva, kas vietumis vēl asiņoja un uzdauzīta, violeta acs.
„Nē. Tādu rīkļurāvēju es neņemšu savā mašīnā!” nodomāja pārbiedētā sieviete un brauca tālāk.
Pēc 2 kilometriem vēl kāds stopētājs parādījās lukturu gaismā. Šoreiz tā bija sieviete – saplēsta kleita, kas atsedza viņas kājas, izspūruši un skujām piebiruši mati, vienā rokā viņa mētāja rokassomiņu.
„Dzērāja. Noteikti atslēgusies mežā un tagad grib tik mājās. Ar šito man nebūs nekā kopīga,” nopurpināja autovadītāja un pabrauca saņurcītajai sievietei garām.
Nemaz ilgi nebija jāgaida, kad vēl divi īkšķu pāri pacēlās gaisā. Šoreiz tie bija divi cilvēki – maza auguma puisis un meitene ar gariem matiem un zaļu katliņcepuri galvā. Izskatās pēc sakarīgiem cilvēkiem.
Autovadītāja piestāja un paķēra šos mašīnā. Izrādās viņi abi brauc uz Rojas pusi. Smaida.
„Ziniet, šovakar te visādas dīvaini tipāži redzēdami. Esiet uzmanīgi. Tikko vēl pabraucu garām diviem stopētājiem. Vienam kauslim ar uzdauzītu aci un nākamā laikam bija pudeles māsa. Visādi bīstami cilvēki staigā apkārt,” autovadītāja centās uzturēt sarunu.
Puisis un meitene saskatījās.
„Ak tā. Tas laikam ir tas pats pāris, ko mēs nostopējām pirms tam,” meitene teica un izvilka no somiņas asiņainu skuvekli.
Vai arī lejā minētie asinskārie cilvēciņi neļaus Tev aizmigt sakot vārdus: „Forever and ever and ever..” tāpat kā jaukās dvīnītes no „The Shinig”.
Kāda autovadītāja brauca savā visnotaļ pieklājīgajā melnajā Opelī no Rīgas uz Roju. Viņas ceļš veda cauri priežu mežiem, kas, protams, ir skaists dabas veltījums cilvēka acij, bet vienam braukt tik gar ceļu vienalga ir gaužām garlaicīgi, pat ja pa radio skan „The Who” : We wont get fooled again.
Tā viņa turpināja ceļu cauri priežu mežam un naktij, pārslēgdama radio stacijas. Te lukturu gaismā viņa pamana kādu stāvu, kas izstiepis roku gaisā.
„Stopētāji. Nemaz nebūtu tik slikti, ja man kāds pakavētu laiku,” nosprieda autovadītāja un samazināja ātrumu. Lukturu gaismā viņa sazīmēja vīrieša stāvu – melna ādas jaka, kura neapsedza alus vēderu, dubļaini, saplēsti džinsi, nemākulīgi noskūta galva, kas vietumis vēl asiņoja un uzdauzīta, violeta acs.
„Nē. Tādu rīkļurāvēju es neņemšu savā mašīnā!” nodomāja pārbiedētā sieviete un brauca tālāk.
Pēc 2 kilometriem vēl kāds stopētājs parādījās lukturu gaismā. Šoreiz tā bija sieviete – saplēsta kleita, kas atsedza viņas kājas, izspūruši un skujām piebiruši mati, vienā rokā viņa mētāja rokassomiņu.
„Dzērāja. Noteikti atslēgusies mežā un tagad grib tik mājās. Ar šito man nebūs nekā kopīga,” nopurpināja autovadītāja un pabrauca saņurcītajai sievietei garām.
Nemaz ilgi nebija jāgaida, kad vēl divi īkšķu pāri pacēlās gaisā. Šoreiz tie bija divi cilvēki – maza auguma puisis un meitene ar gariem matiem un zaļu katliņcepuri galvā. Izskatās pēc sakarīgiem cilvēkiem.
Autovadītāja piestāja un paķēra šos mašīnā. Izrādās viņi abi brauc uz Rojas pusi. Smaida.
„Ziniet, šovakar te visādas dīvaini tipāži redzēdami. Esiet uzmanīgi. Tikko vēl pabraucu garām diviem stopētājiem. Vienam kauslim ar uzdauzītu aci un nākamā laikam bija pudeles māsa. Visādi bīstami cilvēki staigā apkārt,” autovadītāja centās uzturēt sarunu.
Puisis un meitene saskatījās.
„Ak tā. Tas laikam ir tas pats pāris, ko mēs nostopējām pirms tam,” meitene teica un izvilka no somiņas asiņainu skuvekli.
haha
from: anonymous
date: Jun. 14th, 2009 - 11:52 pm
Link
See what you get
Reply | Thread
Re: haha
from:
mood_indigo
date: Jun. 15th, 2009 - 12:10 am
Link
Reply | Parent | Thread
Re: haha
from: anonymous
date: Jun. 15th, 2009 - 06:12 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: haha
from:
mood_indigo
date: Jun. 16th, 2009 - 01:17 am
Link
Reply | Parent