| Karote |
[Oct. 21st, 2011|01:52 am] |
Brokastu galds ar kafiju un viss kā parasti.. pie manas krūzītes stāv karote, īsta sudraba karote un tur skaidri un gaiši iegravēts 'Zane' un tas fonts tieši tāds kā toreiz pirms divdesmit gadiem bilžu grāmatās, ielūgumu kartiņās.. blakus pankūkas ar kausēta siera un zaļumu pildījumu, mirkli tās zaudē garšu - acis sastingušas pie maģiskā gravējuma.
Pagājušajā vasarā viņa strādāja pie jahtiņas, mēs cepām kabačus un viņa visiem patika, īpaši Veriņas tantei un arī pat tiem, kuri manus draugus ne-īpaši ieciena. Pagājušā vasara jau skan nedaudz maģiski.. un tagad viņa ir Spānijā un jahtiņa Lielupē.
Suns ieliek savu purnu klēpī, cilvēki domā ka viņš ķer strazdus un tāpēc plaušās tam mīt tārpi un tajā brīdī atceros, ka vistām ir uzbūvēta māja, tur vēl nav neviena gaiļa un tās dēj dienā vienu olu. Tik savādi, ka tavs bērns ir čaulā, viņš kaut kur izkrīt un tu tā arī neuzzini vai vaigā tas pēc tēva vai mātes, jo tajā brīdī ar karoti, kuras gravīru sedz īkšķis, uzsitu pa brūno čaulu, tur iekšā viss ir balts, bāžu dziļāk un auglis kā lava izplūst un substrāti sajaucās.. uzbirsts sāls, mirki jūtu kristālus kūstam un siltā masa noslīd barības vadā. Nedaudz domāju par tārpiem, labsajūta kā piekrastē saplīsis vilnis pārklāj pelēkas smiltis. |
|
|
