Es savu dzīvi laikam taisu par baigo ziepeni. Lielā mērā es to pamatoju ar vēlmi rīkoties un attiekties pret visai latīņamerikānisku notikumu attīstību nevis racionāli domājot, bet gan tā ,kā saka juška (arī laikam tāda ne-latviska) Un tad beigās sanāk ieziepēti. un tad man patīk naktīs neiet gulēt, bet nopīpēties uz palodzes , skaldot sev par to, cik šuausmīgi viss ir izvērties. vai arī- cik šausmīgi es esmu gribējusi visu to izvērst un labi,ka citu racionalitāte uzlika veto.
nez kas no šitā ārstē.