vieta virsrakstam
Jul. 4th, 2009 | 12:53 am
From:: modulis
Šodien beidzot pie viena igauņa izmēģināju akurāt šādu te izolācijas vannu.
Sensoro maņu izolācijas vanna ir noslēgta tipa objekts, pildīts ar sālsūdeni (MgSO4+7H2O) pietiekamā koncentrācijā, lai ķermenis brīvi peldētu pa šķidruma virsmu. Gaisa un šķidruma temperatūra ir tāda, lai ķermenim izzustu šķirtne starp ārējo un iekšējo vidi. Brīvā peldēšana rada bezsvara stāvokļa ilūziju. Vannas iekšpuse noslēgtā stāvoklī ir absolūti tumša, sienas ir skaņu necaurlaidīgas.
Pirms tam biju krietni palasījis par dažādām pieredzēm, efektiem, sākot no vienkāršas relaksācijas un beidzot ar dažādiem spilgtiem psihodēliskiem pārdzīvojumiem. Centos sevi īpaši nenoskaņot uz kaut ko konkrētu, domāju, kas būs, tas būs.
Vannā kopumā pavadīju ~1h 15min. Sākumā mani pārsteidz sālsūdens, nekad neesmu peldējies tik blīvā šķidrumā. Vannā valda savdabīgs aromāts, laikam no paša sāls. Mēģinu iekārtoties, sākumā triecos pret sienām, pamazām nostabilizējos. Par laimi vannai sildelementi bija izkārtoti pa perimetru, kas konvekcijas rezultātā notur ķermeni daudzmaz centrā (ņemšu vērā būvējot savu vannu). Dzirdu kā skan mana kakla saspringušie muskuļi, cenšos atslābināties, brīžiem nekontrolēti noraustas, te roka vai kāja. Nez kāpēc liekas, ka ķermenis pats no sevis ceļas kājās. Zūd izpratne par roku patieso izvietojumu. Pārāk daudz domāju par elpošanu, kaut gan zinu, ka par to galīgi nav jāsatraucas - ķermenis pats ar visu tiek galā. Šaumīgi traucē siekalu rīšanas reflekss, kas kļūst aizvien uzmācīgāks. Pamazām esmu kļuvis par veidojumu, kas to vien dara kā nenormālā skaļumā rij siekalas, jo vairāk par to domā, jo trakāk. Pārcilāju dažādas bernības atmiņas, atceros savu pirmo skolu, mēģinu to visu vizualizēt, tas sanāk ļoti viegli, laižos tādā kā brīvā asociāciju virknē, bet tas visā visumā ir diezgan garlaicīgi, old stuff. Mazliet sāk sāpēt galva. Bet vispār secinu, ka pamazām esmu iejuties vannā, domāju, varētu pabalansēt uz miega robežas, ļaujos vēl dziļākam atslābumam, bet, dritvaikociņ.. sāk spēlēt kaut kāda melodija, no spīkerīšiem vannā, kas liecina, ka mans laiks ir pagājis..eh.
Man ar šo laiku šoreiz bija par maz. Iespējams traucēja zināmas ilūzijas, saspringums, ka jāiekļaujas kaut kādā konkrētā periodā, btw pirmā reize n stuff. Biju pārsteigts, ka āda kā tas parasti ir peldoties ūdeņos ilgāku laiku, galīgi nebija sačervelējusies pirkstos.
Bet relaksējies es tiktiešām biju baigi labi, vairākas stundas gribējās vienkārši smaidīt.
Sensoro maņu izolācijas vanna ir noslēgta tipa objekts, pildīts ar sālsūdeni (MgSO4+7H2O) pietiekamā koncentrācijā, lai ķermenis brīvi peldētu pa šķidruma virsmu. Gaisa un šķidruma temperatūra ir tāda, lai ķermenim izzustu šķirtne starp ārējo un iekšējo vidi. Brīvā peldēšana rada bezsvara stāvokļa ilūziju. Vannas iekšpuse noslēgtā stāvoklī ir absolūti tumša, sienas ir skaņu necaurlaidīgas.
Pirms tam biju krietni palasījis par dažādām pieredzēm, efektiem, sākot no vienkāršas relaksācijas un beidzot ar dažādiem spilgtiem psihodēliskiem pārdzīvojumiem. Centos sevi īpaši nenoskaņot uz kaut ko konkrētu, domāju, kas būs, tas būs.
Vannā kopumā pavadīju ~1h 15min. Sākumā mani pārsteidz sālsūdens, nekad neesmu peldējies tik blīvā šķidrumā. Vannā valda savdabīgs aromāts, laikam no paša sāls. Mēģinu iekārtoties, sākumā triecos pret sienām, pamazām nostabilizējos. Par laimi vannai sildelementi bija izkārtoti pa perimetru, kas konvekcijas rezultātā notur ķermeni daudzmaz centrā (ņemšu vērā būvējot savu vannu). Dzirdu kā skan mana kakla saspringušie muskuļi, cenšos atslābināties, brīžiem nekontrolēti noraustas, te roka vai kāja. Nez kāpēc liekas, ka ķermenis pats no sevis ceļas kājās. Zūd izpratne par roku patieso izvietojumu. Pārāk daudz domāju par elpošanu, kaut gan zinu, ka par to galīgi nav jāsatraucas - ķermenis pats ar visu tiek galā. Šaumīgi traucē siekalu rīšanas reflekss, kas kļūst aizvien uzmācīgāks. Pamazām esmu kļuvis par veidojumu, kas to vien dara kā nenormālā skaļumā rij siekalas, jo vairāk par to domā, jo trakāk. Pārcilāju dažādas bernības atmiņas, atceros savu pirmo skolu, mēģinu to visu vizualizēt, tas sanāk ļoti viegli, laižos tādā kā brīvā asociāciju virknē, bet tas visā visumā ir diezgan garlaicīgi, old stuff. Mazliet sāk sāpēt galva. Bet vispār secinu, ka pamazām esmu iejuties vannā, domāju, varētu pabalansēt uz miega robežas, ļaujos vēl dziļākam atslābumam, bet, dritvaikociņ.. sāk spēlēt kaut kāda melodija, no spīkerīšiem vannā, kas liecina, ka mans laiks ir pagājis..eh.
Man ar šo laiku šoreiz bija par maz. Iespējams traucēja zināmas ilūzijas, saspringums, ka jāiekļaujas kaut kādā konkrētā periodā, btw pirmā reize n stuff. Biju pārsteigts, ka āda kā tas parasti ir peldoties ūdeņos ilgāku laiku, galīgi nebija sačervelējusies pirkstos.
Bet relaksējies es tiktiešām biju baigi labi, vairākas stundas gribējās vienkārši smaidīt.