kas tik te nenotiek - Post a comment

Šībrīža paradokss - esmu sašutis par kaut ko, mistisks kamols kaklā, nogurums utt., bet reizē jūtu tā visa maznozīmīgumu. Apziņa ir kā tāds nogribējies suns, kurš nedēļu nav redzējis sauli, pilnīgi jāsmejas.

Un jā, prāts var radīt perfektu cietumu. Saistībā ar to es atceros orgasmisku sapni, kur esmu papletis rokas un vējš mani kaut kur pūš prom.