|
|
Sunday, May 25th, 2014
| |
21:51
|
48h basām kājām - eļļains asfalts, svaigi pļauta zāle, dubļi un lielceļa putekļi. Pēdu apakša ieguvusi tumši brūnu nokrāsu un tādu kā stīvumu, sajūtu līmenī - kaut kas pa vidu starp ādas mokasīniem un žāvētu Ķekavas vistu.
Jautājums publikai:
- mazgāt vai nemazgāt?
- ja mazgāt, kura numura smiļšpapīrs ir labākais?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 23rd, 2014
| |
18:03 - Waze
|
Sen nebiju pa Rīgas ielām traucies tik ātri un tik īsā laikā nokļuvis līdz galamērķim. Pretējie visa veida vīrieša loģikai (tipa - es taču zinu labāk) šoreiz uzticējos Waze maršrutam un man par brīnumu, tas bija lieliski izplānots. Intereses pēc uzmetu acis tam maršrutam, kuru es būtu izvēlējies un sapratu, ka pa tām sarkanajām ielām brauc daudz tādu, kuri zin labāk vai kuriem Waze vēl nav.
Vienīgais mīnuss - Waze brauciena laikā nepārrēķina maršrutu, tapēc maršrutā, kas garāks par 10 minūtēm es piespiežu to sazinaties ar GPS dievu un svēto garu serveros, lai uzzinātu labāko variantu nākamajiem kilometriem.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 22nd, 2014
| |
09:49 - Diena Nr. 1
|
4:00 Modinātājs Nr. 1
4:03 Modinātājs Nr. 2
4:23 Panika
6:00 Lidmašīna
12:00 Upe
Pārmetu mantas no mugurenes dry-bagā un nodomāju, ka es taču neatceros, ko esmu sakrāmējis pirms nedēļas un vai to man vajadzēs nākamās trīs dienas. Par pārtiku vēl mazāka nojausma, jo pats pirku tikai gaļu (2x tušonka un viena vītināta desa), par pārējo gādā meitenes. Ekspedīciju pieredze tuvu “0”, jo līdz šim ceļoju ar moto – pase, kredītkarte un telefons ir viss, kas vajadzīgs.
Gaujā daudz ūdens un liela straume. airējas viegli un nepiespiesti, bet pedāļus protams esmu saregulējis priekš garkājtētiņa un ideālo punktu atradu tikai pēc 3 pārregulēšanas. Baltezera kanāls izskatās nekuģojams, bet to pētīsim nakamajā ekspedīcijā. Kanāls uz Dzirnezeru atklāj pagājušā gadsimta mazdārziņu koloniju šarmu. Ja kāds to privatizētu un atrestaurētu septiņdesmito un astoņdesmito gadu stilā, tad gan jau tūristi pavilktos uz eksotiku, gluži kā cietuma baudītāji Liepājā.
Pēc Ādažiem upe ir kā liels baseins, kā vanna – bez redzamas straumes, ar pretvēju un lēzeniem līkumiem. Brīžiem liekas, ka sāļš vējš iesitas sejā, ka jūras šalkoņa jau dzirdama, ka viļņi lēzeni un gari kā jūrā, bet vēl ir iespēja apskatīt laviešu arhitektūras paraugdemonstrējumus, kur teiciens “mans nams mana pils” ir tieši laikā. Pārsteidzoša ir cilvēku vēlme gādāt sev problēmas – uzbūvē mājas tuvu ūdenim un tad pūlas lai nostiprinātu krastus.
18:00 Vakariņas starp Gauju un jūru. Avokādo/gurķu salātiņi ar kaltētiem tomātiem, spageti un liellopu gaļa, kafija ar kondīšpienu. Un nogurums un miegs, un beidzot saprotu, kas aizmirsts mašīnā. Arlabunakti ...
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 21st, 2014
| |
15:13
|
Interesanti cilvēki mums apkārt. 6. tramvajā iekāpa meitene vakarkleitā - laikam uz operu; viņai blakus nostājās jaunkundze skriešanas ūziņās un sportiskos apavos, tikko no stadiona; vecenīte, gadi 80 vai 90, iekāpa pa aizmugures durvīm, pasēdēja, pasēdēja un devās cauri vagonam uz pirmo rindu kašķi meklēt; jaunēklis rudu bārdu pasniedza nepazīstamai meitenei ziedus. Tā apmulsa, brīdi padomāja un pieņēma dāvanu. Abi šķīrās smaidot; stacija pilna ārzemnieku, otrajā stāvā pie loga stāvēja Merlina Monro un kārtoja krūštura lencītes.
... mēs izslēdzam komunikāciju, kad mēs sasēžamies mašīnās – mazāk skatienu, mazāk smaržu, mazāk pieskārienu un mazāk bērnu ...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 20th, 2014
| |
11:25
|
|
Nolikām bērnus un sievas gulēt, paņēmām labāko no viskijiem un skatoties Pērkoņtēva dusmu spozmē, ievadījām sevī anestēziju pret Baltkrieviem. Liekas ka veiksmīgi, jo nav ne dusmu, ne agresijas, toties ir slikta dūšiņa un vate, vate, vate ...
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 14th, 2014
| |
10:35
|
|
koši dzeltenie rapša lauki no izskatās kā tetra figūriņas. prātā groziju un savietoju, lai iznāk pilnas rindas, bet ja nu tur tukšums tagad?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 24th, 2014
| |
21:55
|
|
cigaretes izraisa lielāku atkarību kā alkohols ... jau divus gadus nepīpēju, tomēr vēl aizvien gribu. Ar alko ir savādāk - varu dzert, varu nedzert, bet nekad nav bijis tā, ka gribu un vajag.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, March 31st, 2014
| |
22:04 - Ko Tu pīpē?
|
Pirms nedēļas, bet varbūt divām, radio bija tik jauks raidījums, kur atskaņoja Saemas debates par satversmi un preambulām tajā. Kāpj uz skatuves klauni un jocīgās balsīs sauc - cik svarīgi tas un tas, un arī tas, jo "TAS" nosaka, kas "MĒŠ" esam. Un tad nāk tie otrie, kas saka - slikti viss un vārdi mūs šķirs, un atšķeltos atgrūdīs.
Es protams nezinu, kas ir "Mēs" un, pavisam godīgi, es arī nezinu, kas ir "ES", bet es zinu, ka satversmi un citus likumus, kas regulē manu dzīvi es lasijis neesmu. Satversmē ielūkojos kaut kad studiju gados, biežāk uzmanību pievēršu satiksmes noteikumiem, komerclikumam, reizēm ieinteresē darba likums un alkohola aprites likums. Par pār pārējiem man tumša bilde, kā tumšā naktī priežu sils - aprises var sajust, bet saskatīt nevaru.
Toties es zinu, ka no krieviski runājošiem kaimiņiem mani šķir dzelzbetona panelis, no karstasinīgas krievu tautības mīļākās mani šķir mana sirdsapziņa un no sadursmes ar melnu bmw, kas rotāts krievu numuriem un karodziņiem, mani šķir elementāra pieklājība un piesardzība. Toties mūs vieno pieklājīgs "Labrīt" un acu skatiens kāpņu telpā, viena rinda pie lielveikala kases, sniegpārsliņas uz slidena ceļa un vēlēšanās dzīvot.
Un tad man gribas, lai tie, kas lemj, lai nokāpj pie mums, pie cilvēka parastā, kurš zin maizes klaipa cenu un pazīst savus kaimiņus, jo tur augšā es nekāpšu - man prāta spējas par mazu, lai galvā radītu ilūziju, kur Latvijas Vēstnesī publicēti vārdi vieno vai šķeļ, nosaka un sver, ir "MĒS".
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, March 22nd, 2014
| |
01:35
|
|
KLUCIS.
http://youtu.be/_ah6npq-Gp4
NEPAREIZAIS
1:04:30 līdz 1:06:30
LATVIETIS.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, March 10th, 2014
| |
09:47
|
|
| |
00:14
|
Ir svētdiena un nu jau divas dienas ziņu kanālos pirmo vietu ieņem jaunumi no Ķinas, kur pazudusi lidmašīna ar vairāk kā 230 vai cik tur pasažieriem. Un Ukraina ir atstāta novārtā, jo mēneša laikā, kopš sākās aktīva protestētāju un policistu konforntācija, tur paspēja nobeigties mazāk par simts cilvēku ... Nožēlojami, bet varu viņus saprast – avio teroristi ir krietni tuvāks drauds viņu drošībai. Vidusmēra eiropietis vismaz 4 reizes gadā lidinās apkārt pa pasauli un jebkurā brīdī var atsaukt atmiņā kadrus ar brūkošiem Dvīņu torņiem.
Es esmu tāds pats, man nospļauties par pazudušo lidmašīnu, jo Pekina un Kualumpura priekš manis ir tikai punktiņi kartē, pārāk tālu, lai asociētos ar kaut ko reālu. Un ziņu, par teroristu/pašnāvnieku, kurš Irākā uzmočījis gaisā sevi un trīsdesmit sev līdzīgos, es uztveru kā fona troksni, kā lieku informāciju un negatīvismu ziņu rāmajā plūdumā. Kāda bija mana reakcija pirms gada, kad lasot ziņas par nemieriem Lībijā es uzzināju, ka amurikāni un europieši ir sabumbojuši vienus un nometuši ieroču kravas otriem? Ko es teicu, kad franču (vai varbūt tie bija holandiešu) specdienesta vīri ieradās tur, lai palīdzētu savējiem?
Tādam Zviedru Jonasam vai Amerikāņu Peteram nav starpība, tā ir Lībija, Sīrija vai Ukraina, kas tagad ir kļuvusi par “karsto punktu” ziņu pārraidēs, jo viņu tas ietekmē tikai tik daudz, cik izmainīsies cenas degvielai benzīntankā. Bet ar mani ir savādāk, jo varbūt Krima arī ir tālu, bet Krievija ir mums blakām un es ļoti labi atceros kasti ar šprotu pastēti – veselu mēnesi vai divus tas bija vienīgais, ko mani vecāki man piedāvāja papildus maizei un pienam. Un tajā brīdī, kad neatpazīti bruņotie spēki pārvietosies pa šoseju A2 Rīgas virzienā, tad beidzot tiks noteiktas “nopietnas” sankcijas rietumos, politiskā un ekonomiskā mērogā un izvirzīti ultimāti un prasības, un stiprināta austrumu robeža – kaut kur pie Augustowas.
Ja ziņas par Ukrainas karaspēka pārvietošanos ir patiesas, es neticu, ka referendumā, kas ieplānots 16. martā, balsos ar biļeteniem. Tur izmantos smagākus argumentus ...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 4th, 2014
| |
00:22
|
|
Mana pārliecība ir: vienīgais, kas principā neļautu kam tādam notikt, ir vienota ... Latvijas tauta, kura dzīvo ar pārliecību, ka tai ir sava valsts vara, kurai var uzticēties, efektīva un godīga, labāka nekā visriņķī apkārt, kas tad arī nodrošina faktiski ikvienam šīs valsts iedzīvotājam dzīvi, ko viņš nav gatavs atdot vai iemainīt pret kaut kādām blēņām un ko viņš vajadzības gadījumā ir gatavs personiski aizstāvēt pret visu pasauli, lai kāda būtu viņa tautība, valoda, izpratne par vēsturi un vēl viss kas dziļi personisks.
http://m.delfi.lv/versijas/article.php?id=44267759
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:00
|
|
| Friday, February 21st, 2014
| |
00:01
|
|
Braucot uz mājām un acu priekšā ir šī bilde https://fbcdn-sphotos-d-a.akamaihd.net/hphotos-ak-ash3/t1/1958342_867914439890335_860144331_n.jpg un vienīgais jautājums, kas klejo manā galvā, ir "Kāpēc"? Kāpēc vīrieši, bruņojušies ar stekiem un ieročiem no vienas puses, ar akmeņiem un molotova kokteiļiem rokās no otras puses, cīnās viens pret otru? Kāpēc sievietes, bērni un sirmgalvji sastājas garā ķēdē un padod "munīciju"? Kāpēc cilvēki sit, grauj, dedzina?
Kapēc mēs nedaram savādāk? http://youtu.be/9-nXT8lSnPQ
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 20th, 2014
| |
19:54
|
|
Pirmo reizi mūžā nokavēju lidmašīnu un tieši šodien, kad tik ļoti, ļoti, ļoti gribas ātrāk būt majās .... Paldies dievam man līdzi ir grāmata, kurā nemitīgi atkārto:"Ir tā, kā ir un būs tā, kā būs".
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 13th, 2014
| |
14:29 - Kapēc es nebraucu ar vilcienu
|
Vilcienbraukšana izmaksā tikpat cik autobraukšana un ierobežo kustības brīvību. Man ir plāns apskatīt jauno Rēzeknes koncertzāli un intereses pēc salīdzināju izdevumus:
Vilciens - (1.4+14)x4 = 62 eur + taxis tajā galā
Auto - amortizācija 32 eur + degviela 33 eur = 65 eur + kustības brīvība tajā galā
Kad sīkie izaugs tik lieli, ka varēsim kopā Vanagu kapāt un kārtis dauzīt, tad atgriezīsimies pie jautājuma vilciens VS auto.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, January 24th, 2014
| |
09:49 - 123. No man
|
- Jums kafiju vai tēju?
- Nē!
- Ekstra kartiņa ir?
- Nē!
- Varbūt vēlaties uztaisīt?
- Nē!
- Rekvizītus vajadzēs?
- Nē!
- Un kā ar akcijas zīmodziņiem, krājat jaunai termokrūzei?
- Nē!
- Čekiņu paņemsiet?
- Nē!
Cik reizes dienā Tu pasaki "nē" un cik reizes "jā"?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 23rd, 2014
| |
20:25 - 122.
|
|
Starp citu, vairāk kā trešdaļa dienu pie mums ir saulainas!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
19:45
|
Ikdienas politika, man domāt, ir sūds - nu, tur lielie puikas spēlējas savā smilšukastē un pat ja kāds no mums kaut ko domā, tad mūsu domas tiem kā zilonim mušas, te ir, te nav, zilonim par to nospļauties. Bet retu reizi mums, mazajiem cilvēciņiem, ir dota iespēja ietekmēt to, kas notiek mūsu mājā, sētā, ciemā vai valstī un tiek sarīkotas mazas vēlēšanas, kāds referendumiņš vai parakstu ievākšanas kampaņa. Visā pārējā laikā lielie puikas spēlējas gana autonomi, balansējot uz robežas lai neuzčurātu kaimiņam uz kurpēm, īpaši ja tas stiprāks vai neietrāpītu lapseņu pūznim. Reizēm gadās pārkāpt to robežu - tad ļautiņi iziet ielās un pabļaustās, vai twiterī sarīko akciju, ko pamana žurnālisti un ... nekas jau nemainas, ieceļ jaunu ministru, iestiklo logus un turpina spēlēties.
Retāk gadās situācijas, kad kaut ko var mainīt pa lielam. Parasti lielie puikas tad ir daspēlējušies un cilvēciņiem ir gana liela bezizeja, lai dotos ielās un pakarotu. Par to atcerējos stāvot grāmatu draugu ķēdē un ievērtējot tēva vissiltāko jaku, to pašu, kuru viņs vilka pirms vairāk kā divdesmit gadiem, kad devās uz barikādēm. Tas bija īpašs laiks, kad cilvēks mazais bija gatavs riskēt ar savu dzīvību un cīnīties, jo lielie puikas bija daspēlējušies par tālu. Un vēl es atcerējos, kā klausijos raidijumu, kurā stāstija, ka citi lielie puikas, citas valstis un to iedzīvotāji mūs atbalstīja, juta līdzi un vēl sazin ko. Tiešām? Atbalstija? Domāju, ka atbalstija tieši tikpat daudz, cik mes tagad atbalstam ukraiņus - sēžam pie televizoriem, lasam ziņas, klausamies radio un atbalstam - sak, vieni cūkas, otri labie (vai otrādi) un nesaprotam/neatceramies, ka izmisumam, kas dzen cilvekus ielās, jābūt milzīgam lai vīrs vakarā iedotu buču sievai, samīļotu bērnus un ar termosu vienā rokā un maizīšu saini otrā, ietu uz barikādēm. Un ja viņš ir domājošs cilvēks, tad viņš saprot, ka tas var būt arī pēdējais "atā" viņu starpā.
Nē, es nebraukšu uz Ukrainu pakarot - es esmu liels egoists un labākajā gadījumā noziedošu "piecīti", ja tiks vākti līdzekļi ukraiņu atbalstam. Tā vietā es padomāšu, par ko atdot balsi tajās retajās reizēs, kad tāda iespēja man ir dota, jo priekš sevis es zinu, ka ir jautājumi, kas man var likt saņemties, atvadities no maniem mīļajiem un doties "pakarot" - un to es negribu.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, January 22nd, 2014
| |
12:21 - Skrienu, skienu vēl ...
|
|
Nezinu, kā lai to apraksta, bet "īstais" skrējiens sākas kaut kad pēc puses, kad paliek riktīgi grūti un vienīgā doma ir pārtraukt šo nodarbi. Vakar tas notika pēc 6.5 km...
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|