|
|
Wednesday, August 1st, 2018
| |
09:38
|
|
Aizskrēju līdz Zemgalei, pēc tam izmetu loku pa Vidzemes pakalniem un atpakaļ uz Rīgu. Smuki, bet Zaļais tāds paguris izskatās. Nē, ne noplucis un pelēcīgs, kā rudeņos vēlos, ne arī kā otrā plāna aktieris košajos rudeņos, nē. Drīzāk tāds, pusmūža krīzes nogurdināts, no skata vēl sprauns un sparīgs, bet iekšā tāds kā miers, tāds kā nogurums, tāds kā jautājums - un kas būs pēc tam?
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 24th, 2018
| |
22:44
|
|
Pavisam klusi Līgo, tik klusi, ka varēja dzirdēt kā lapsene rimti skrubina mazmājiņas jumtu, lai būvētu pati savu midziņu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, May 28th, 2018
| |
12:48 - Повседневные будни
|
|
Товарищ Сталин - вы были не правы, говоря "Есть человек — есть проблема, нет человека — нет проблемы". Увы - нет человека и появляется куча новых проблем.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 22nd, 2018
| |
08:09 - Visa dzīves patiesība pusotrā minūtē
|
Whiskey Tango Foxtrot (2016)
1:41:00 ....1:42:30 There's only so much any of us have any control of, good or bad. If you didn't learn that in Afghanistan (life), you were not paying attention.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 18th, 2018
| |
11:17 - R.I.P. Puma
|
Man uzdeva jautājumu - kā es jūtos!? Un tieši pirms dažām stundām es par to biju domājis un atbilde man bija gatava.
Sajūtas ir līdzīgas kā tad, kad dabūju tiesības un viens pats izbraucu Rīgas ielās. Un tas nekas, ka visu vasaru braukāju krustu šķērsām pa Latvijas ārēm (ar savu un svešiem auto) bez tiesībām. Tas nekas, ka man bija atstrādāts uzvedības algoritms, ja priekšā pamanu policistus. Tas nekas, ka Rīgu zināju kā savu kabatu. Pirmā diena, kad sēdēju savā mašīnā ar tiesībām kabatās bija uztraukumu pilna un mana rīcība - kā tipiskam pirmklasniekam - stīva, saraustīta, bikla. Strjomno.
Mēs pierodam pie citiem šoferiem, mēs pierodam pie jaunajiem apstākļiem un tikai reižu pa reizei mūs atmodina skaļa signāltaure, kad daram ko pilnīgi aplamu.
Life goes on.
|
|
(9 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 8th, 2018
| |
18:22 - we are all the same. or not.
|
|
| Tuesday, April 17th, 2018
| |
17:21 - Pret straumi
|
Trīs reizes devos pret straumi, trīs atšķirīgas pieredzes un trīs viedokļi:
1) kad svētdienas rītā ir maza paģira (un dažiem liela), tad kajaks tiek griezts pret straumi un 2h laikā tiekam no Daugavas līdz hesiņam, kas uz Ogres pirms Ogres. Lai arī piedalījās tikai Lisijs un Ačkariks, nepameta sajūta, ka arī Dolbojobs ir kopā ar mums - par to liecināja saplēstie airi un "pareizo" laivotāju neizpratnes pilnās sejas, kad cīnoties ar straumi minūtes laikā pievarējām nieka 10 metrus. Atpakaļceļš sagādāja vilšanos - tikai 15 minūtes. Nedaudz adrenalīns, smaids līdz ausīm un prieks par katru minūti/metru.
3) kārtējā tikšanās ar klientu, situācijas un pozīcijas skaidrojumi, argumenti katram savi un emociju amplitūda - no galēji vēlīga līdz "ejiet takš jūs irst". Lai arī mums klientu netrūkst un neesam vienīgā kompānija, kas var veikt darbus, bija un ir sajūta, ka esam līdzsvarā - abi zinām, ko gribam, abi zinām, ka gribam un visa grūstīšanās ir tehnisku detaļu saskaņošana. Un panāktā vienošanās ir abām pusēm saprotama, pieņemama un uz sadarbību vērsta. Jā, bija brīži, kad vērām datorus un klades ciet un teicām - mums te nav ko darīt, bija brīži, kad sazvanījās lielie bosiki un uz leju teica - eu, nu pietiek dirsties. Bet rezultāts ir un tas, pēc cīņas, ļauj pasmaidīt.
4) trešo reizi sēžu valst iestādē. Iepriekšējais pieraksts nedarbojas, jo visi laiki jau aizsisti vismaz divas dienas uz priekšu, bet dzīvā rinda ir 2-3h. Labi, ka līdzi ir dators un varu klabināt savu klabināmo. Pa telefonu pateica, kādus dokumentus vajag, pirmajā reizē paskatījās un pateica - nepietiek, gādājiet vēl to un to un kad otrajā reizē atrada vēl kaut ko labojamu, tad es uzsprāgu. Klerku sejās ir pilnīga bezcerība - man ir noteikumi, man ir procedūras, es neko nevaru, nāciet rīt, stāviet rindā, palīdzēt nevaru. Viņus straume jau ir samalusi, viņi jau ir padevušies, viņi pat nepeld pa straumi - viņi ir kā baļķi, kas nolauzti un krācēs izmalti, tagad sasprūduši krasta smiltīs un ritmiski šūpojas, nomelnē un sapūst.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, April 2nd, 2018
| |
12:18 - Laiskas brīvdienas
|
Kad man bija 14-15, es lasīju klasiku - Trīs draugi, Lēdijas Četerlejas mīļākie žurnāla turpinājumos, Mehāniskais apelsīns, u.t.t. Mājās mētājās žurnāli Liesma, Zvaigvne, vēlāk Avots. Un Padomju Latvijas Enciklopēdijas sējumi - tā bija mana Google, mana aizmiršanāš - paņemam random sējumu, uzšķiram random lapaspusi un izlasam random ierakstu.
Marts pagāja pusaudžu romānos - par mīlestību, par ar vēzi slimajiem, par nesaprotamajiem pieaugušajiem un zīmējumiem VanGoga gleznās, kas atdzīvojas. Daži no izlasītajiem romāniem bija tik aizraujoši, ka 2 diennaktis pagāja uz Dobās Zemes sliekšņa, gaidot - kas notiks tālāk un kā autori atrisinās to putru, ko ievārījuši. Viss tādā steigā un spriedzē, ka pirmās dienas pēcpusdienā gribējās aizsūtīt īsziņu bērnam - kā Tu spēj kaut ko tādu lasīt "lēnām un pamazām"? Bet varbūt arī nespēj, lasa ar lukturīti zem segas vai sagaida, kad tētis aizmidzis. Citi atkal ir tik pieauguši un nopietni, reizē naivi, pat nevainīgi - kā uzziedējis jasmīna krūms.
Liekas, esmu gatavs atgriezties darba dzīvē, šī bija lieliska iespēja izslēgt telefonu, neatbildēt uz e-pastiem un ignorēt visu to, kas notiek man apkārt. Labrīt, dzīve, es nāku Tevi ieelpot ar pilnu krūti, sajust intravenozi izplūstam pa visu ķermeni un uzkāpjot uz kārtējā grābekļa, izbaudīt zvaigžņu deju visā krāšņumā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, March 1st, 2018
| |
21:01 - 0,000004444444444444
|
|
| Sunday, February 25th, 2018
| |
21:31 - CarGuru
|
Nu tad beidzot pienāca tā diena, kad vsiem vajag visur braukt un es paliku bez auto. Lieliska iespēja izmēģināt CarGuru auto šērošanu un varbūt nākotnē vispār atteikties no auto.
Par plusiem:
- lētāk kā taxi
- ātrāk kā sabiedriskais un tikai nedaudz dārgāk kā sabiedriskais (mēs bijām 3)
- ja pieskaita P izmaksas, tad iespējams "tikai" nedaudz dārgāk kā personiskais auto
- nav jāuztraucās par parkošanos Rīgas centrā
- jauns auto, sēdies un brauc
Par mīnusiem:
- tas auto ir tikai četrvietīgs
- tā zona, kurā "bez maksas" var atstāt auto ir pārāk maza
- nezinu, kas un kā notiksies, ja man telefons "seansa" laikā izslēgsies
Vispār - interesanta pieredze. Jocīgi atslēgt/aizslēgt auto pieskaroties telefona ekrānam, jocīgi braukt ar svešu auto, jocīgi atstāt auto pilsetas ielās un uzticēties īsziņai - paldies, viss kārtībā, mašīna aizslēgta, rēķins piestādīts.
Ja auto skaits būs pietiekams un "komforta zona" palielināsies, tad šī varētu būt Rīgas nākotne.
|
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 20th, 2018
| |
09:21
|
|
Pamodos kā parasti, piecēlos kā parasti, bet sajūta, ka ārā ir vismaz par 1h gaišāks kā parasti. Un saule no rīta bija fascinējoši skaista. Virs baltajiem laukiem un tumšajiem mežiem, cauri pelēkajiem rīta mākoņiem - liela, oranža un noslēpumaina. Tik lielisks skats, ka ar sīko vienojāmies - var nokavēt skolu, bet ŠITAIS skaistums ir jāiemūžina.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, February 19th, 2018
| |
12:55
|
|
When I lower my expectations, I increase my chances to be satisfied. But it doesn't mean I am not striving to reach my goals. It is more about accepting situation and finding other ways to reach them.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, February 12th, 2018
| |
20:20
|
|
When mermaids swims under water and fishes adore them, then land was not there and they didn't knew who are people. Half people half fish was in charge there. Cities like nowadays, just under water. Style like nowadays, just with tails. Maybe today there are peoples with tails, maybe it is friend or lover. We don't know how, but our hearts believe to little dream that mermaid will born.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, February 9th, 2018
| |
23:30
|
|
| Friday, February 2nd, 2018
| |
11:34 - bum-bum-bum
|
Kad blakus joslā 5 mašīnas uztaisa vilcieniņu, tad trulais, bezpersoniskais metāla "bum-bum-bum-bum-bum" kopā ar riepu kaukšanu dzen adrenalīna līmeni debesīs. Un tad atvieglojums - šoreiz tas neesmu es - sniedz pasakaini laba sajūtas.
Ražotājs maina airbagus, abām mašīnām un piesakās nomazgāt, viss par velti - ir lieliski braukt ar BMW. Un klausīties http://lounge-fm.lv.
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, January 29th, 2018
| |
11:16 - kino
|
Atklāsme - pirms piecdesmit gadiem filmas hronometrāžā oficiāli iekļāva starpbrīdi. Ar sīčiem noskatījāmies "The Sounds of Music" un dažas epizodes bija pazudušas no atmiņas. Varbūt tas tāpēc, ka mums PSR laikos rādija apgraizītu versiju, varbūt dēļ maza un melnbalta televizora un varbūt es palieku vecs. Lai tur vai kā, sestdien visi kāvās par vietu pie klavierēm un mācījās izspēlēt dzirdētās melodijas.
Requiem for a Dream - lielisks stāsts par atkarībām un nedaudz par to cēloņiem. Manuprāt labāks par "Trainspotting", lai gan tā arī sen nav redzēta (un savai atmiņai vairs neuzticos - sk. augstāk). Ja nebūtu dažu kadru, jau tagad dotu tīņiem skatīties.
Margin Call - par mums, naudu un to, kas svarīgs - tik vienkārši un tik dziļi. Labam stāstam/aktieriem/režisoram specefekti nav vajadzīgi.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, January 13th, 2018
| |
23:24 - The Comedian (2017)
|
|
Rekomendēju. Fantastiski aktieri, fantastisks stāsts un pats labākais - sen nebiju tā smējies.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 4th, 2018
| |
22:50 - We love shopping
|
- Kā Tevi sauc?
- Sandris.
- Paldies Tev, Sandri. Veikalam apgrozījumu nepalielināji, bet man ir motivācija iegriezties pie jums nākamreiz.
- Lūdzu. Es vienmēr iesaku, it kā pirktu priekš sevis.
Ar to, laikam, efektalogs atšķiras no cilvēka. Iesaku “Cenu Klubu”, Sandris, nodaļā pie instrumentiem.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, December 13th, 2017
| |
21:57 - nemāku apgraizīt
|
|
| Friday, November 10th, 2017
| |
13:32 - Prokrastinācijas pilnzieds
|
Situācija, kas vislabāk raksturo mani:
Pirms pāris nedēļām atgriezos no meža, kur "cūkas" izvaroja vienu no manām automašīnām. Svētdiena, saule spīd un noskaņojums labs - policisti bija pieklājīgi, mašīnā ir silti, lauku ceļi priecē ar līkumiem, radio skan kaut kāda intervija. Un tad sāk skanēt dziesma, pēc pirmajiem akordiem es zinu, ka tā ir TĀ PATI DZIESMA.
Tā dziesma sēdēja man smadzeņu krokās un reizem atgādināja par sevi, liekot aizdomāties - tā ir īsta vai radīta kā muzikālais pavadījums reklāmas klipam? Dziesma roķīga, dzirdēju to strādājot reklāmas aģentūrā un skatoties VHS kasetes, ko gatavojām reklāmas izstādei - tas bija vēl pirms reklāmas rīmu naktīm. Un tur bija viena reklāma un viena dziesma, ko nekad un nekur nebiju dzirdējis un līdz pat tai dienai domāju - tas bija sapnis vai īstenība.
Un re, beidzot es to dzirdu, pēc divdesmit gadiem es to atpazinu pēc pirmajiem akordiem un savādas tirpas pārskrien pār muguru. Pirmais pants - tas arī viss, ko viņi reklāmā izmantoja, bet ir arī otrais pants un trešais, un piedziedājums. Un es klausos un uz brīdi iedomājos - varbūt jāieraksta, jāatrod un janoklausās vēlreiz. Bet tad, kad roka jau sagrābsta telefonu ar glaudāmo ekrānu, es nolemju - ir lietas, kurām jāļauj nākt un iet, un atgriezties tad, kad tām pašām labpatiksies.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|