|
|
Thursday, September 25th, 2014
|
9:26a - gandrīz reliģioza diena
No rīta aprunājos ar mormoņu tanti - tāda mierīga un neuzbāzīga, pastāstija par templi un lielo konferenci. Pāris reizes pavilku uz zoba, bet izskatījās, ka viņa sāks raudāt, tapēc atvainojos par saviem jokiem un šķīrāmies kā draugi.
Dienas vidū nokļuvu zivju baznīcā - tieši to vēstīja liels uzraksts pie ēkas kanāla malā. Izrādās, tas ir zivju tirgus, kurā 80% produkcijas gan bija garneles un kūpināti laši, bet bija ari svaigas zivis, kas izvalbītām acīm gulēja uz ledus klučiem un lūdzās - "Apēd mani". Turpat, otrajā stāvā, iekārtots mazs zivju restorāniņš un "dienas loms" tika pasniegts gan gaumīgi dekorēts, gan garšīgs. Manas un šefpavāra angļu valodas zināšanas bija tik vājas, ka apēstās zivs nosaukums palika neizdibināts. Mielojoties ar garnelēm un skrubinot gliemežvākus, kas bagātīki papildināja dienas lomu, domāju - vai mūsu tirgū arī ir kāds restorāns, kur pasniedz svaigas zivis, tikko kautus jērus, nesen plūktus tomātus un gurķus? Un ja ir - vai arī tur galdiņi jārezervē nedēļu vai divas uz priekšu?
Pastaigājoties gar kanālu, starp kuteriem un jahtām pamanīju divus kajakus, kas ieparkoti perpendikulāri krastam. Krasts - akmeņos izlikts, vertikāls, ar mazām trepītēm, kas noved līdz ūdens līmenim, bet laipiņas nav. Izpīpēju divas cigaretes, bet tā arī neizdomāju, kā kajaku īpašnieks sausām kājām tiek iekšā/ārā no sava braucam rīka, atsienot to gan priekšgalā, gan pakaļgalā.
(2 comments |comment on this)
|
|
|
|