|
|
Tuesday, January 8th, 2013
|
9:41a
Tā tik bija ballīte - sākām vēlu vakarā un pabeidzām vēl agrāk no rita. Par šoferīti bija ievēlēts A vīrs, kurš atbrauca saburzīts un kašķīgs, visu laiku žāvājs un purpināja kaut ko par slideniem ceļiem, miegu un sūdīgu mašīnu. Sakāpām pilna mašīna jautru, trakojošu jauniešu un uzsākām trakāko braucienu manā mūžā - pa piesnigušiem lauku ceļiem, cauri kupenām un katru reizi, kad iebraucot ceļa grambā pazuda gaismas, visa mašīna sāka aurot, sajaucot vienā kamolā dzēruma bravūru ar īstu, neviltotu paniku.
A palūdza, lai aizvedu viņu pēc bērniem - tie esot pie auklites. Kāda runa - sēdies un braucam. Kamēr A iet pēc bērniem es sēžu mašīnā un gaidu ... skatos pa logu, re kur viņa nāk ... aizveru acis, dzirdu, kā atveras durvis, viņa iekāpj mašīnā, paskatos ... un skaļi iekliedzos - 30gadīgas blondīnes vietā man pretī lūkojas veca, sakrunkojusies seja un pārmetoši saka:
- Ko kliedz, baucam. Es esmu auklite, A teica, ka aizvedīsi mani lidz autobusam!
- Un kur ir A? - jautāju nedaudz izbiedētā, sapīkušā balsī.
- Sen jau mājās, Tu viņu pirms 30 minutēm aizvedi!
Atmiņas zudumi? Dzērieni? Negulēta nakts? Piebraucu pie krustojuma, nobremzēju, paskatos pa labi, pa kreisi, re kur trolejbuss, palaidīšu trolejbusu un ....
- Āāāāāāāāāāāāāāāā, IDIOT, STĀVI! - šoreiz ir auklītes karta kliegt.
- Ko tu dari? vispirms stāvi pie krustojuma 10 minutes, tad sagaidi vislielāko mašīnu un sāc braukt! STULBENIS!
- Ko? Kas? Kapēc? - klusiņām nomurminu, apstājos ceļa malā, sameklēju maku un iedodu auklitei 15 latus:
- Paņem taksi, es tālāk nekur nebraukšu!
Tāds lūk sapnītis. Labi, ka tikai sapnītis.
(comment on this)
|
|
|
|