emōciju miskaste ::::

Nekad pasaule nav šķitusi tik drūma....

Šonakt skatījos uz Daugavu, apbrīnojami skaisti!

Vēlējos iet pa mēness ceļu, bet es nobijos... Nebija neviena, kas spētu palīdzēt...

Man ir bail, ka iemīlēšos!

Man ir bail, ka es pazaudēšu pati sevi, savu sirdi...

Man ir bail, ka liktens izlems savādāk...

Man ir bail, ka izmantota tikšu...

Man ir bail, ka pamazītiņām mana sirds piederēs Tev...

Man ir bail, ka man nav nekā, lai stātos tev pretī...

Man ir bail, ka kāds atņems visu, kas reiz ir bijis un ir man dārgs...

Man ir bail, ka nespēšu sev piedot...

Man ir bail, ka haoss ir pārņēmis manu prātu...

Man ir bail... Asaras, atkal tās....