- 4/10/08 11:55 am
- Patiesībā baigi grūti rakstīt divās dienasgrāmatās, bet nu tajā es nevaru rakstīt par to, ko es drīkstu šeit.
Šobrīd ir labi. Maziņš miera periods bez muļķībām. Varbūt to ietekmējušas arī filmas par Āfriku, ko pēdējā laikā esmu skatījusies. Varbūt tas, ka pēc garās dienas ir tik liels nogurums, ka gribas ātrāk iekrist gultā. Varbūt tas, ka sāku saprast, ka gribēšu dzīvot arī vēl pēc daudziem gadiem.
Un patiesībā tā vien tāda bēgšana un slēpšanās vien bijusi. Vieglāk jau ir pieēsties un izvemties nekā cīnīties ar patiesajiem cēloņiem, problēmām. Līdz ar to mana apņemšanās- nebēgt, bet stāties pretī. Ar zobiem, nagiem un ragiem. Par sevi. Tikai un vienīgi par sevi. Jo neviens cits manu dzīvi nedzīvos. Nevienam citam es neesmu tik svarīga kā pati sev. - 4 hšššhššš
- 4/10/08 12:47 pm
-
es šausmīgi priecājos par Tevi. :):)
ja šitā turpināsi, viens - divi no bedres būsi laukā! 8) - Reply
- 4/10/08 01:01 pm
-
priecāties vēl pāragri. man pašai tā ir bijis, ka sapriecājos, sapriecājos un pēc laika atkal bums! un zemē.
bet Tavi vārdi mani vienmēr tā sapurina, uzmundrina un rada smaidu. :) - Reply
- 4/10/08 01:55 pm
-
bet kam tad negadās paklupt? tādos brīžos svarīgākais ir apzināties, ka tā nav nekāda traģēdija, piecelties un iet tālāk. :)
- Reply
- 4/11/08 09:40 pm
-
labāk jau būtu nekrist, jo ar katru nākamo reizi ir arvien grūtāk atkal piecelties.
- Reply