- 4/6/08 01:36 am
- Ir jācīnās,ir. Ja tā turpināsies, bail iedomāties, kas būs pēc gadiem 5-10. Iespejams, manis vairs nebūtu.
Bet es gribu būt.
Jāiemācās nebūt tik sasodīti perfektai. Pārkārtot visu. Atļaut sev pielaist kļūdas, jo kļūdīties ir cilvēcīgi. Mīlēt sevi. Nedarīt sev pāri. Saprast, ka uz pasaules pati sev es esmu svarīgākais cilvēks, kura dzīvi es šobrīd izniekoju.
Negribu no savus labākos gadus pēcāk atcerēties kā draudzēšanos ar balto draugu.
It kā jau neskaitāmas reizes to apsolos sev, bet nu redz kā tas dzīvē notiek..
Vides maiņa palīdz, tas gan. Kad esmu prom no mājām, ir labāk. Bet cik tad var bēgt un bēgt prom? Tas viss tik un tā ir manī un velkas līdzi jau gana ilgu laiku. Tikt pāri. - 4 hšššhššš
- 4/6/08 02:52 am
-
nedomā par to, kā būs pēc sazin cik gadiem, šādi dzīvojot. būvē prātā to nākotni, kāda tā būs BEZ šīs nelaimes. kaut vai rītdienu. ja ne palīdzēs, tad vismaz ar laiku radīs pārliecību, ka kādu dienu tiks svinēta uzvara. un tie svētki tik tiešām pienāks! :)
par to vidi - piekrītu. - Reply
- 4/6/08 11:08 am
-
jāuzbur sev ainiņa iz nākotnes dzīves.. sapņu darbs, sapņu māja, sapņu vīrietis..
kas zina, varbūt palīdzētu. būtu uz ko tiekties. :) - Reply
- 4/6/08 03:25 pm
-
kaut vai vienkārši saprast, ka viss būs kārtībā. :)
būs jau arī. - Reply
- 4/7/08 12:45 pm
-
būs. vienkārši jābūt. pārāk ilgi dzīvots tajā pasaulē. īstenībā- ellē.
- Reply