March 30th, 2008

• 3/30/08 03:29 pm
• Turos jau 4to dienu un tas ir daudz. Taču ir otrs bet.
  Jūtu, ka pirms nedēļas pirktais xs mētelītis paliek par lielu. Nu jā, manas galējības- vai nu ēdu daudz un no tā visa atbrīvojos, vai arī ēdu ļoti maz/praktiski neko. Bet pamazām es ceru, ka man izdosies atkal draudzēties ar ēdienu.
  Šodien staigājot pa āru redzēju tik daudz ģimeņu ar maziem bērniņiem, kopīgas pastaigas, iepirkšanās, pīlīšu barošana.. es arī to visu gribēšu. Tāpēc man jāēd normāli, veselīgi un bez nekādām vemšanām. Sports, aktivitātes, bet ne atbrīvošanās no ēdiena. Jau tā esmu sevi sačakarējusi, jo man atkal nav mēnešreižu, kas patiesībā ir svarīgs process sievietes organismā. It kā dzeru vitamīnus, bet nekā. Mazliet biedē. Tāpēc jāēd. Šodien pat tāpēc ēdu vistas fileju, ko tik sen nebiju likusi mutē. No gaļas vispār biju atteikusies, bet laikam nedrīkst.
  Vakar gribējās ko saldu, piemēram, kādu cepumu. Bet nedrīkst. Jo es nemāku ēst. Ar vienu nekad nepietiek. Vienam seko vēl viens, tad otrs, tad puspaka un pēc tam visa paka. Un tad sveiciens podam un asarainas acis. Tāpēc labāk nē, nē, nē. Smagi, bet jānoturas. Tikai tā es šo cīņu varu izcīnīt.
• 12 hšššhššš

• 3/30/08 07:45 pm
• Esmu kārtīgi paēdusi plus vēl uztrāpījos šokolādei. Un tagad gribas iet uz wc un veikt ierastās darbības- 2 pirkstu kombinācija un atkal viegluma sajūta..
  Bet nedrīkst. Es neiešu. Nē. Jo pēc tam aizies atkal uz ilgu laiku.
  Man nav spēka. Katra diena iesākas ar domu- lūdzu, dodiet spēku izturēt vēl vienu dienu bez vemšanas.
  Tas ir briesmīgi un to es nenovēlu nevienam.
  Dodiet spēku un veselo saprātu.
• 0 hšššhššš

• 3/30/08 09:18 pm
• Un tagad man pienāktos pļauka sejā. Nē, kārtīgs belziens drīzāk. Bļe! Izlielījos, ka 4 dienas kā pūkaina princese dzīvoju. Lidinos pa mākoņiem, viss labi. Ha! Stulbene, idiote, aitasgalva.
  3 burkāni, 2 āboli, 40g siera un 400g šokolādes. Un sveiciens podam.
  Tagad sev tik pretīga. Līdz riebumam.
  Bet rīt atkal modīšos it kā nekas nebūtu noticis. Un ar domu, kaut izturētu bez vemšanas.
  Un tā līdz apnikumam.
  Nav spēka. Un visam zūd jēga.
• 4 hšššhššš

• 3/30/08 11:22 pm
• Šis ir par mani. Viena žurnāliste rakstīja rakstu un palūdza mani padalīties pieredzē, emocijās. Padalījos cerībā, ka skats no malas palīdzēs. Bija arī ārstes komentārs. Kad vēlāk lasīju publikāciju, asaras ritēja pār vaigiem. Palīdzēja tiešām kādu brīdi, bet tagad atkal jau..
  
  ( stāsts )
• 2 hšššhššš