Apr. 2nd, 2013 @ 09:38 am (no subject) |
---|
Brauciens no mazpilsētas uz Rīgu bija pēc vispārpieņemtajiem standartiem. :D Cilvēku bija tik daudz, ka eja pa vidu bija piebāzta. Aiz manis sēdēja kāds, kurš konkrēti oda pēc peregara. Kaut kur priekšā bija viengadīgs bērns, kuram visa šī situācija nepatika un kurš par to ik pa barīdim paziņoja ar skaļām raudām. Kad es ar somu devos uz savu vietu, man nācās kāpt pāri palielam sunim, kurš paklausīgi gulēja ejā. Es viņam neuzkāpu, bet vispār - visa brauciena laikā kādas divas reizes viņam kāds tomēr uzkāpa, par ko liecināja pāris žēlabaini smilkstieni. Un aiz muguras kaut kādi sīči (piecus - septiņus gadus veci) iepazinušies autobusā komunicēja savā starpā, stāstot stāstus iz sērijas - "es nekad neeju gulēt desmitos, vienmēr vēlāk" vai "mēs vakaros ar tēti dzeram aliņus". :D Un nabaga vecāki ik pa brīdim cītīgi viņus kušināja. |