Vakar biju uz pirmo zumbas nodarbību. Nu, neko, man tīri labi patika, kaut gan vienā brīdī man likās, ka es turpat uz vietas arī kājas atstiepšu. :D Foršāk no parastās aerobikas ir tas, ka šeit kustības tiek izpildītas nevis pēc principa - tagad desmit reizes šo vingrinājumu, pēc tam piecpadsmit - to, bet saskaņā ar mūziku.
Savukārt piektdien es biju aizgājusi pēc ilga pārtraukuma uz VEF baseinu (es tur kādreiz gāju mācīties peldēt pie tāda viena peldēšanas instruktora). Toreiz ziemā gāju uz turieni kādu laiku, tad vasarā  merkela palīdzēja man iemācīties turēties virs ūdens. Un tagad es atkal domāju ik pa brītiņam tur iegriezties. Tas foršais instruktors tur vēl joprojām strādā. Viņš laikam ir vairāk bērnu treneris - jo visiem saka tā - tagad rociņas saliec tā, kājiņas tā un tad peldi. :D Dikti mīlīgi izklausās.
Vēl viens secinājums - pēc fiziskajām aktivitātēm prāts tik ļoti nenesas uz našķiem. Pēc tam vienīgais, ko gribas, ir - burkānu suliņa.
Katrs sākums ir grūts. Bet nu ko lai dara - tā nu tas ir. Grūti mācībās, viegli kaujā. | 
