| Sep. 20th, 2012 @ 05:38 pm (no subject) |
|---|
Tikko ieeju veikalā, ieraugu pusīti arbūza - nopētu, atzīstu par labu esam un eju uz kasi. Te pēkšņi nez no kurienes pie manis pieskrien sieviete tā virs piecdesmit un gandrīz rauj mani aiz rokas, lai es tak liekot to slikto arbūzu nost, jo tas esot slikts - tādus tak vibrasivajut. Droši vien, ja es būtu jaunāka - tad nokaunētos, ka es - tāda stulba un sīka - nemāku novērtēt, ka tas arbūzs ir tik slikts, nolaistām ausīm aiznestu to atpakaļ. Šoreiz es tikai pateicu, ka arbūzam, manuprāt, nav ne vainas un ignorēju viņas padomu - uz ko viņa tā iecietīgi pasmaidīja un teica - da, nabirajiķes opita. Nu, vot, es atnācu mājās un nabralas opita - tas arbūzs ir riktīgi tieši tik labs un garšīgs, kā es biju to iedomājusies, to novērtējot.
Bet sajūta tāpat tāda nepatīkama.
Bet jā, es nabralas opita - nākošreiz es jau iešu soli tālāk un atšūšu neprasīta padoma devēju, ja domāšu, ka man ir taisnība. |
