| Mar. 7th, 2012 @ 02:28 pm (no subject) |
|---|
Nezinu, vai tas saistīts ar darba stresiem vai arī ar vēl kaut ko, bet man ir uznākusi nenormāla kāre sevi palutināt. Šķiet, ka tuvākajā laikā aizdošos uz Kolonnu vai arī šodien Stockmann skaistuma dienās (ja tur būs) nopirkšu sev to Sans Soucis sejas masku, kuru es ļoti, ļoti, ļoti gribu.
Vispār man viena draudzene pagājušajā nedēļas nogalē sarīkoja pazīstamām meitenēm sanākšanu kopā, kurā visu ko interesantu pastāstīja. Mums katrai vajadzēja piecu minūšu laikā spontāni sarakstīt vēlēšanās - nevis šķirojot pēc tā, kas ir svarīgākais, bet gan tā - kas iešaujas prātā, ka to es gribu, to arī rakstu. Piemēram, gribu aizbraukt ceļojumā uz Brazīliju vai arī - gribu nopirkt jaunu somu vai arī - gribu kļūt priekšniece.
Un tālāk bija vēl interesantāk. Vajadzēja tās savas vēlēšanās iedomāties kā īstenojušās un izbaudīt savas izjūtas - ja tās bija tādas - ooo, cik forši, jā, jā, jā, tad tā patiešām ir tava vēlēšanās. Ja sajūta ir tāda - nekāda īsti, tad var gadīties, ka šī lieta ir nevis tā, ko tu gribi, bet gan tā, ko tev vajag vai arī tāda, ko tev iestāstījuši citi, ka tev to vajag. Un attiecīgi - ja tu centīsies izpildīt tās vēlēšanās, kuras ir kāda cita, nevis tavējās, jutīsi vilšanos. Savukārt ja viss, ko tu iedomājies, ka tu gribi, ir tas, ko tev patiesībā vajag - tad tas arī darīs tevi nomāktu.
Man šis te strādā. Man bija sarakstā, ka es gribu jaunu somu - bet kad es iedomājos sīkāk, tad nebija tādas īpašas sajūtas - tas bija tā ikdienišķi - tātad man to vajag, nevis tas ir tas, ko es gribu un kā iegūšana man sagādās īpašu prieku un gandarījumu. Savukārt, kad iedomājos to sejas masku, man pilnīgi acis sāka mirdzēt un es sāku murrāt kā kaķene. :) Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka es to gribu. :)
Protams, šī ir tāda maza vēlēšanās, bet nu tomēr... Man liekas forši iemācīties atšķirt vēlēšanās no tā, kas ir vajadzīgs. Un vajagot koncentrēties tieši uz vēlēšanos sasniegšanu, jo tad tās vajadzīgās lietas arī atnākšot pašas. |
