| Jul. 14th, 2023 @ 11:34 am (no subject) |
|---|
Bet naktī vēl joprojām es dzīvoju Dziesmu svētkos. Sapnī redzēju, ka mēs ar kori braucam uz Dziesmu svētkeim zaļā, divstāvīgā autobusā. Iekļūšana gan autobusā ir pa lūku otrajā stāvā. Tai blakus karājās tāds kā stienies, tāda kā liela atspere. Nu, lūk, es ar savu īso augumu iekļūt tur varēju tikai pieķeroties pie tā stieņa, tad ar pēdām pakāpjot mazliet uz augšu pa augobusa sienu un tikai tad aši ieķeroties lūkas malā un pārveļoties tai pāri. Iekļūšana autobusā man atgādināja rāpšanos tēva smagās mašīnas kravas kastē - es arī tur varēju ierāpties tikai līdzīgā veidā - sākumā pakāpties uz kādas mašīnas daļas, tad veikls roku manevrs, lai ieķertos kravas kastes malā ar rokām - un tad jau pēdējais posms ar tikšanu iekšā.
Cik sapratu, mums bija pardzēts uzstāties ģenerālmēģinājumā, jo visapkārt bija lērums cilvēku baltos kreklos. Es ar šausmām konstatēju, ka man ir jāizgludina tautiskais krekls, bet kāds ir paņēmis manu gludekli. Par laimi tas atradās, jo kāda meitene pateica, ka tas esot nolikts blakus tējkannai.
Vēl es biju apēdusi pilnīgi visus sava līdzi paņemtā ēdiena krājumus (šeit mēs varējām ņemt līdzi savas desu maizes), tāpēc vajadzēja iet un meklēt vietu, kur paēst.
Tāds frīkains sapnis. |
