| Dec. 13th, 2021 @ 09:38 am (no subject) |
|---|
Ar mūziku un dziesmām man ir tā, ka ir bijuši gadījumi, kad man sākotnēji kādas izpildītājs nu tā - ne visai, bet pēc tam iepatīkas. Vai arī dziesma. Esi dzirdējis un tā, bet nekādas īpašās emocijas neizsauc. Līdz pienāk kaut kāds brīdis, kad - vai nu tu pats esi piedzīvojis līdzīgas emocijas vai kā - bet tu pēkšņi saproti, par ko tā dziesma ir.
Man sākotnēji īsti nepatika, kā dzied Mārtiņš Freimanis. Līdz kādā vakarā - koju istabiņā, klausoties istabiņas biedrenes uzlikto "Tumsas" kaseti, es pēkšņi tā kārtīgi ieklausījos "Lietus dārzā". Un no tā laika man Tumsa patika. "Četros baltos kreklos" mēs ar draudzenēm vienmēr skrējām uz deju placi, kad atskanēja "Apkārt lido simtiem brīvo"... Man kojās pat kādu laiku pie sienas bija Freimaņa plakāts.
Tāpat man sākotnēji nepatika dziedātāja Šakira - likās tāds neparasts, ne sevišķi patīkams balss tembrs. Bet tad nāca viņas "Tango" - tā dziesma man tik ļoti patika, ka es pieņēmu arī viņas balss toni.
Līdzīgi bija arī ar Musiqq - sākumā Abrakadabra likās ļoti jocīga. Sākumā jau tā pat tika atskaņota Radio Lāga.
Varbūt ar dažiem mūziķiem ir līdzīgi kā ar ēdieniem ar specifisku garšu - tie iepatīkas ar laiku. |
