| Nov. 22nd, 2021 @ 01:48 pm (no subject) |
|---|
Vienu nakti sapņoju, ka kopā ar draudzeni slēpošanas kostīmos dodamies slēpot kaut kur tāltālā vietā - tur ir slikti iztīrīts piesniedzis asfaltēts ceļš, kaut kur tālumā - kalni, bet visapkārt - sniegs, sniegs, sniegs, kas žilbina, jo koši zilajās debesīs ar sauli nav neviena mākonīša.
Skats bija iespaidīgs. Un tik reāls. Es jutu auksto gaisu, savas sasprēgājušās lūpas. Pēdējā laikā vispār tāda sajūta, ka sapņu laikā es neatrodos savā ķermenī, bet klīstu kaut kādās paralēlajās realitātēs, kurās realitāte izskatās spilgtāka un reālāka nekā patiesā dzīve. |
