| Aug. 30th, 2021 @ 08:59 am (no subject) |
|---|
Sestdien biju uz JRT izrādi "Klāvas tantes skūpsts" - pašā pēdējā brīdī piezvanīja sen nesatikta draudzene un uzaicināja. Un tad jau pa lielam vienalga - uz izrādi, uz kafejnīcu, pa parku pastaigāt - ka tik var satikties.
Bet izrādi, ja godīgi, es nesapratu. Tāds depresīvs gabals - pa pusei krievu, pa pusei - latviešu valodā. Sižeta līnijas kā tādas īsti nebija. It kā es pārmaiņas pēc murgotu nevis pati savus murgus, bet sveša cilvēka murgus.
Un ir taču tāds teiciens - ja nomestu ķemmi no grīdas pacelsi - kaunu piedzīvosi. Tad, lūk - es tajā dienā divas ķemmes nometu zemē - un pacēlu, jo vajadzēja taču sasukāt matus. Un ko domā - pie mums pēc izrādes pienāca pārstāve no Latvijas Radio un paprasīja mūsu viedokli par tikko redzēto izrādi.
Manuprāt, krutāk ir tad, ja mākslas darbs vairo pozitīvo enerģiju - ja pēc tam cilvēkam sagribas dzīvot, strādāt, darīt, kļūt labākam. |
