| Mar. 22nd, 2021 @ 07:38 am (no subject) |
|---|
Es vakar sev ļoti nepatiku. Es pasūtīju sev vienu vadu internetā, bet man vietā atsūtīja cita veida vadu - apple ierīcēm (kas internetveikalā pie preces apraksta nebija norādīts). Sazvanījos ar internetveikalu un man teica, lai es aizeju uz jebkuru tās firmas veikalu un man samainīšot pret to, ko man vajag. Nu svētdien arī aizbraucām uz tuvāko veikalu, bet meitene no veikala teica, ka viņa to nevarot pieņemt, es saku, lai viņa pieņem to preci savā glabāšanā un tad lai tā firma pati risina jautājumu par to, kā viņi man atgriež naudu (jo jau bija laikam kāda desmitā diena pēc tās preces piegādes (man tie veikali galīgi nav pa ceļam un es strādāju attālināti)), tāpēc preci biju pasūtījusi ar Omniva piegādi. Tad viņa sazvanīja savu menedžeri un viņš teica, lai viņa man iedod tādu vadu, kādu man vajag, nopirktā vada vērtībā. Rezultātā pasūtītā 1,2 m īpaši izturīgā datu kabeļa vietā man dod parastu 1 m kabeli. Es saku, ka tas nav tas, ko es gribu, tad lai man atmaksā naudu. Viņa vēlreiz sazvanījās ar savu menedžeri, beigās izdrukāja atteikuma veidlapu, kuru es aizpildīju, viņa to nokopēja un atstāja sev. Es palūdzu, lai viņa uzliek savu parakstu uz mana iesnieguma par to, ka viņa to iesniegumu un preci ir saņēmusi. Viņa - nē, nelikšot nekur savu parakstu, viņai neesot tāds pienākums, turklāt uz tās veidlapas nekur neesot tādas sadaļas - kur likt parakstu. Beigās vismaz pielauzu viņu atsūtīt e-pastu, ka viņa ir saņēmusi to manu atteikuma veidlapu.
Bet sajūta pašai riebīga - ka es neuzticos cilvēkiem un izturos pret viņiem aizdomīgi. Turklāt vakarā likās, ka es atkal esmu nozaudējusi savu bankas karti. Un bija sajūta, ka varbūt tā ir karma par to, ka es piekasos cilvēkiem, kuri pie manām problēmāma nav vainīgi (konkrētā meitene jau nebija vainīga par to, ka viņu internetveikalā nebija pareizs preces apraksts). Karti gan atradu, bet tā sajūta nepazuda. Es pati sev nepatīku un tā ir ļoti, ļoti nelaba sajūta. Vienīgais labums no šī visa - tad, kad tu riktīgi, riktīgi sev nepatīc, tad sāc mainīties. Tik līdz šim brīdim nevaru īsti saprast, kā man vajadzēja pareizi rīkoties, lai gan prāts, gan sirdsapziņa būtu ar mani mierā. |
