Sep. 19th, 2017 @ 08:48 am (no subject)
Vakar piezvanīju mammucītim, padziedāju viņai priekšā. Repertuārā obligāti ir Silavas valsis un tautasdziesmas. Citas dziesmas - pēc īpašas iedvesmas un pieprasījuma. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk man sagādā baudu dziedāt tautasdziesmas. Tā ir tāda kā nomierinoša terapija. Reizēm es aizdomājos par to, ka ir taču mūsu senčos bijuši tik kruti cilvēki, kas ir radījuši kaut ko tik skaistu un vērtīgu.
About this Entry
Sep. 19th, 2017 @ 11:21 am (no subject)
Bērnībā mana mamma šausminājās, cik traki ir vienai meitenei, kurai esot tik slikta redze, ka jānēsājot kontaktlēcas - katru dienu jāliekot un jāņemot laukā no acīm.
Es pat atceros to dienu, kad mamma to teica - bija auksta diena, mēs bijām kaut kur pie vietējā telegrāfa.
Un tagad man pašai ir tik draņķīga redze, ka ar brillēm es īpaši ērti nejūtos. Bet, paldies Dievam, ka ir tādas kontaktlēcas.

Es vispār esmu ievērojusi visādas tādas sakritības - gan savā, gan apkārtējo dzīvē. Piemēram, kāds ļoti nosoda kādu citu cilvēku. Un paiet brīdis un tas cilvēks ir nostādīts tādā pašā situācijā kā tas nosodītais un izrīkojas tieši tāpat vai pat sliktāk.
About this Entry