Jau otro rītu pamodos ar skumju sajūtu - tādu, kāda kādreiz bija depresijas laikā. Neizskaidrojamas skumjas. Negribu vairs tādu sajūtu atpakaļ. Jāmēģina piepildīt sava dzīve ar ko foršu, lai nepaliek vietas skumjām.
Šodien man jātiekas ar divām ļoti mīļām draudzenēm, bet es esmu tādā neģīmī, ka es pat nesaprotu, kā man noskaņoties, lai es ierastos normālā paskatā. Kas man šito ir izprovocējis, es pat nezinu.
