| Jun. 2nd, 2015 @ 08:10 am (no subject) |
|---|
Man kaut kad brāļa sieva uz dzimšanas dienu uzdāvināja baigi feinu krāsojamo mandalu grāmatu. Un vakar saniezējās nagi padarboties ar guaša krāsām. Izvilku un izkrāsoju pāris. Laikam esmu atradusi meditāciju, kas ļoti labi izdzen man no galvas visas domas - sanāca ne pārāk skaisti un citiem tās, protams, nerādīšu. Bet tā patīkamā sajūta - jaucot krāsas un nedomājot ne par ko citu. Labi, ka tajās grāmatās lapas ir pietiekoši biezas, lai varētu krāsot ne tikai ar zīmuļiem, bet arī ar guaša krāsām. Es izmēģināju akvareli, bet tas nav tas, man labāk patīk krāsas, kuras var klāt vienu kārtu virs otras.
Varbūt depresija un nomāktība dzīvē ienāk tad, kad mēs par maz veltām laiku nodarbēm, kuras mums patiešām ļoti, ļoti patīk? Spēlēšanā man visvairāk patika divas lietas - tādi radoši mēģinājumi pozitīvā gaisotnē. Sanākšana kopā tāpēc, ka patīk spēlēt, nevis tāpēc, ka vajag sanākt kopā, jo uz nākošajām kāzām jāuztaisa tāds un tāds gabals. Gribu atkal atrast sevī to radošo bērnu - to bērnu, kuram dzīve vēl nebija uzlikusi ierobežojumus, ka to un to drīkst, tas nav iespējams, tam jāpieiet tīri loģiski. Jāielaiž savā dzīvē vairāk spontanitātes un radošuma. |
