| Jan. 10th, 2014 @ 11:23 am (no subject) |
|---|
| Depresņaks nāk virsū milzīgiem, melniem viļņiem. Reizēm vispār nevaru saprast, kāpēc es dzīvoju un kāda tam vispār ir jēga. Brālim ir problēmas ar darbu un attiecīgi - ar naudu. Es baidos par savu veselību. Kad brālis sāk vairāk stāstīt par savām problēmām, es tā satraucos, ka pāris reizes ir bijis tā, ka es vairs nevaru nokontrolēt savu elpošanu un sirdsdarbību - nevaru normāli paelpot, pēkšņi notirpst rokas. Kopš tēva nāves ik pa brīdim - kad satraucos - sirdī ir tāda nepatīkama smaguma sajūta. Ceru, ka tas viss ir tīrā psihosomatika, bet nu nepatīkami tāpat. Baidos, ka es atkal varu iekrist dziļā bedrē, no kuras jau neizdosies izkļūt ārā. Līdzsvars ir izjaukts. Gaismu tuneļa galā nemanu. :( Es esmu štruntīgs cilvēks, štruntīga māsa, štruntīga meita. |
