Jun. 5th, 2013 @ 10:50 am (no subject)
Man vasarā viena no bēdām ir apavi un mūžīgi noberztās kājas. Raitā solī pusstunda kājām - tā ir ikdiena, kas nav daudz. Bet tad, kad sanāk uzvilkt jaunus apavus, pēkšņi izrādās, ka tas ir ļoti, ļoti daudz. :( Šodien es uz darbu braucu ar diviem transportiem, nevis vienu, jo nu nevaru es tā pastaigāt. Turklāt es esmu ļoti vīlusies Chester apavu veikalā. :( Es tur kādreiz biju nopirkusi vairākus pārus tik ekselentu apavu, ka biju vienkārši sajūsmināta. Bet pēdējie divi pāri man ir sagādājuši vilšanos. Vienu apavu pāri es valkāju nepilnu gadu tikai birojā - kā darba maiņas apavus. Un kad pavasarī izdomāju vienu reizi aiziet arī pastaigāt pa pilsētu, tad tās pašas dienas vakarā man tam papēdis sadalījās uz pusēm. :( Otru pāri es vakar uzvilku vispār otro reizi - un man jau no zoles kaut kāda lēkšķe ir nonākusi nost. :( Eh, kaut kāds ārprāts ar tiem apaviem. Pagājušajā gadā nopirku kaut kādas firmas sandeles, kuras līdz rudenim jau pārvērtās par kaut kādu ārprātu - āda nodila, zoles materiāls nodriskājās un nebija vairs velkams. :(
Es gan arī neesmu tā labākā staigātāja. Bet nu ir tādi apavi, ar kuriem es esmu staigājusi patiešām ilgi un nekas ļauns ar tiem nav noticis.
Man patīk ērti un praktiski apavi. Šobrīd es skatos uz Reiker sandelēm (vienas man jau ir un salīdzinoši - valkājas samērā labi (atšķirībā no Tamaris, piemēram, kas uz manām kājām sāka burtiski irt, tiklīdz tās uzvilku).
Eh, jāsameklē čeki un jābrauc uz veikalu, lai dod atpakaļ naudu par tiem nekvalitatīvajiem apaviem.
About this Entry