May. 24th, 2013 @ 10:37 am (no subject)
Vakar biju labā vēdiskās psiholoģijas lekcijā. Par mīlestības likumiem, kurus varot attiecināt uz katru cilvēku.
1. Labie vārdi - citiem cilvēkiem vajag teikt labus vārdus - pamanīt, kas viņos ir foršs (katrā cilvēkā ir kaut kas foršs, ja tā labi ieskatās, tā ir gan).
2. Laiks - ir svarīgi otram cilvēkam veltīt laiku - vismaz 15 minūtes dienā - kad visa uzmanība ir koncentrēta uz otru. Nevis it kā starp citu - es vāru zupu un pa ausu galam klausos, ko tas otrs stāsta.
3. Rūpēšanās par otru. Tā ir praktiskā palīdzēšana otram.
4. Dāvanas - tām nav jābūt obligāti lielām - bet tādām, kas otram cilvēkam sagādā prieku. Tas var būt arī zieds vai sevišķi iecienīts našķis. :) Bet - runājot par bērniem, bērnus nevajag pārāk pieradināt pie dāvanām, lai saglabātu to vērtību.
5. Tuvība - apskāvieni, pieskārieni, turēšanās rokās, matu bužināšana u.t.t.

Katram cilvēkam kāds vai kādi no šiem veidiem ir svarīgāki par citiem, jo tieši tādā veidā viņš sajūtas mīlēts un vajadzīgs. Un ir svarīgi gan apzināties, kas tev ir svarīgi, gan apzināties to, kuri no šiem veidiem ir svarīgi otram. Jo - ja vienam ir svarīgi, lai viņam pasaka, ka viņš ir foršs, bet otrs savukārt tik nes otram dāvanas (jo tā viņam liekas tā pareizā pieķeršanās izrādīšanas forma), tad tas pirmais ir bēdīgs, jo nav dabūjis to, kas viņam ir vajdzīgs, bet tas otrs savukārt domā, ka tas pirmais ir nepateicīgs.

Tā kaut kā. Vispār interesanti. Un viss šis attiecas ne tikai uz mīļoto cilvēku, bet arī citiem tuviem cilvēkiem - vecākiem, bērniem, draugiem. Un jo kārtīgāk vecāki ievēro šos likumus attiecībā uz saviem bērniem, jo noturīgāki un patstāvīgāki izaug bērni.
About this Entry