| May. 7th, 2012 @ 09:03 am (no subject) |
|---|
Vakar palasīju savu veco laiku dienasgrāmatas - no tiem laikiem, kad man bija divdesmit. Ja nosvītro visus tos tekstus no sērijas - vai, viņš man patīk, sīrupiņ, ko man tagad darīt, tad ik pa brīdim gadās uziet tik interesantas domas, redzēt uzrakstītas vēlēšanās, kuras ir piepildījušās un redzēt sevi no malas... Tā dēļ ir vērts rakstīt dienasgrāmatu.
Bet atmiņās es aizklīdu vēl tālāk - līdz tiem laikiem, kad biju tāda sīka, maza, bet droša meitene. Man ir tik daudz spilgtu atmiņu par bērnību. |
