| Apr. 25th, 2012 @ 11:13 am (no subject) |
|---|
| Man liekas, operas vēl mazliet iepaliek no japāņu filmām to varoņu miršanas ilguma ziņā. Atceros, kādreiz skatījos kādu japāņu filmu- galvenais varonis ar galveno ļauno varoni cīnījās ar saviem zobeniem. Cīnījās, cīnījās, cīnījās. Tad cīņā uz mirkli iesaistījās japāņu beibe, kuru ļaunais varonis cīņas karstumā nogalināja, pēc kā galvenais labais varonis ar vēl lielāku niknumu metās cīņā - un tā viņi tur cīnījās, cīnījās, cīnījās. Kokiem nokrita lapas, uzkrita sniegs, bet viņi vēl cīnījās, cīnījās, cīnījās. Tad galveno varoni gandrīz piežmiedza, bet tad izrādījās, ka galvenā varone tomēr NAV pavisam nomirusi - viņa kritiskajā brīdī piecēlās un vēl mazliet pacīnījās, līdz viņu atkal atstāja mirstam. Un tā nu es tur pat beigas nesagaidīju - aizgāju gulēt - ar domu, ka viņi tā arī tur palika mūžīgi cīnoties - kā Lāčplēsis ar Melno bruņinieku. |
