Mar. 23rd, 2012 @ 03:15 pm (no subject) |
---|
Otrdien taisos iet iesniegt papīrus, lai manu profesionālo izglītību pielīdzina maģistra grādam. Tā nu vakar izcēlu no plauktiņa savu veco diplomu ar pielikumu un iemetu acis, ko tad es esmu mācījusies. Vienu priekšmetu "Sodu izpildes tiesības" atceros visai miglaini - man ir aizdomas, ka uz to es biju vien kādas pāris lekcijas. Vispār īpaši labi jau nu es nemācījos - vidējā atzīme tāpat kā skolā bija kaut kāds septiņnieks ar ko tur. Daži priekšmeti ir tādi, ka es vispār knapi atceros, kāds tajā izskatījās pasniedzējs - piemēram - "Sodu izpildes tiesībās", par citiem gan ir dikti labas atmiņas - kā par Kriminālprocesu pie Klotiņa - kā viņš lekcijas lasīja - tas bija super - izteiksmīgi, interesanti, ar piemēriem iz dzīves. :) Atceros, pie viņa lekcijas bija trīs reizes nedēļā astoņos trīsdesmit. Bet neatceros, ka es kādreiz būtu tās lekcijas bastojusi. Man laikam bija maksimāli visi priekšmeti par krimināltiesībām savākti - es jau kādreiz gribēju būt prokurore (tāda bija mana motivācija, kad stājos LU). Tad nu es arī atceros, kā es taisīju praktiskos darbus kriminālistikā - pēdoju pa izklātu tapeti un pēc tam aprakstīju, kādas ir tās manas pēdas. Analizēju savu rokraksta īpatnības u.t.t. Ai, bija jau interesanti. :) Vispār jau man ir paveicies, ka visās studiju programmās, kurās es esmu mācījusies, vienmēr ir bijis kaut kas tāds, kas man kādreiz dzīvē ir noderējis. Lai darītu pilnīgi jebko, vienmēr ir kaut kādas sīkās lietas, kuras ir jāzina un nepārtraukti jātrenē, citādi neko lielku nevar izdarīt. Šūšanas kursos tie bija paraudziņi - kā iešūt kabatas, sašūt tādu vai šitādu vīli, ķīmijā - visi tie laboratorijas darbi ar titrēšanām un kūdras svēršanām, mūzikā - gammas, etīdes, nošu lasīšana... |