| Dec. 17th, 2011 @ 12:42 pm (no subject) |
|---|
Naktī pamodos no tā, ka kaut kur kaimiņos brēca bērni. Nevis bēbīši, bet palieli bērni un nevis tā - niķojoties, bet no bailēm. Tā ir skaņa, pie kuras man momentā acis ir vaļā un sirds dauzās divreiz ātrāk kā normāli. Tad dzirdēju kaut kādu dusmīgu vīrieša balsi paklaigājam. Kaut kur kāpņu telpā atvērās durvis, laikam arī citus kaimiņus tas bija pamodinājis. Bet nu pēc tam bija klusums un tā kā tās skaņas bija ļoti īsu brīdi, tā arī nevarēja identificēt, no kurienes tās bija nākušas.
Un šorīt, kad pamodos, izklausījās, ka ir sākusies masu evakuācija. No visiem dzīvokļiem man apkārt skanēja steidzīga soļu dipoņa, mēbeļu stumdīšana u.t.t, līdz pamazām tā nu beidzot ir noklususi. Droši vien lielakā daļa aizbraukusi uz lielveikaliem iepirkt dāvanas un svētku mielasta sastāvdaļas.
Es arī vakar pašā vakarā biju Alfā - meklēju dāvanu savai brāļameitai. Bet nu tā kā tas bija vakars, tad tas vēl bija kaut cik cilvēcīgi. |
