| Jun. 13th, 2011 @ 10:14 am (no subject) |
|---|
Sestdien spēlēju vienā izlaidumā.
Spēlējot es mēdzu vērot cilvēkus. Man patīk saskatīties un sasmaidīties ar publiku. Man patīk redzēt, ka cilvēki dejo un priecājas un viņiem tas ir izdevies vakars. Man patīk ievērot pārīšus, kuri visu vakaru dejo viens ar otru un ar badīgiem skatieniem nemeklē kādu citu pār partnera plecu. Izlaidumos ir forši redzēt tos pavisam sīkos puišeļus, kuri tomēr ir pietiekoši drosmīgi, lai uzlūgtu par sevi garākas un vecākas meitenes. :) Tad vienmēr ir kāda daļa puišu, kas stāv netālu no ieejas un skatās notiekošajā, bet neuzdrošinās tuvoties nevienai meitenei. Un tad ir meitenes, kuras sēž pa malām. Vai arī iet dejot bariņos. Tad parasti var redzēt arī meitenes, kurām apkārt spieto puiši. Viņas parasti ir ļoti dzīvespriecīgas un no viņām dzirksteļo enerģija. :)
Ai, ir jau forši redzēt tos cilvēkus. Ir forši redzēt, ka cilvēkiem patīk tas, ko es daru. Tā ir emociju un enerģiju apmaiņa.
Un lai gan naudai arī ir būtiska nozīme - jā, ir ļoti forši, ka papildus esošajam darbam man tomēr ik pa brīdim sanāk dabūt sev papildus ienākumus šādā veidā, tomēr tad, kad spēlēju un dziedu, es domāju par cilvēkiem, es domāju par emocijām. Man arī samaksu patīk saņemt tad, kad es jau esmu izdarījusi lielāko daļu darba, nevis pirms tam. Kaut kā tā. |
