Jan. 9th, 2011 @ 01:21 am (no subject)
Mēs ar tēti pēdējā reizē, kad vecāki bija atbraukuši uz Rīgu, aizrunājāmies par senajiem laikiem un apavu modi. Un es pažēlojos pa saviem tiešā nozīmē sālītajiem zābaciņiem, kā arī par to, ka vispār ir grūti nopirkt apavus, kuri pieklājīgi spētu izturēt mūsu ziemu, nesākot mērcēt kājas... Un tēvs stāstīja par laikiem, kad zābakiem virsū esot vilktas galošas, savukārt dāmas, lai šādā laikā nebojātu apavus, uz kurpēm esot vilkušas botas. Un aizdomājusies sapratu, ka es būtu baigi priecīga, ja man būtu botas, kuras uzvilkt virs saviem apaviem un izbrist šo sniega/sāls/slapjuma putru.
About this Entry