| Dec. 22nd, 2010 @ 10:30 am (no subject) |
|---|
Vakar īstajā laikā uzradās R. Aizgājām ar viņu pēc darba uz tuvējo bāru - to, kas blakus Nacionālajam teātrim - un tā tur pāris stundas nosēdējām - ārpus laika un telpas, dzerot alu, runājot par šo un to un ne par ko. Un es sajutos labāk. Un vakarā pēc grupas terapijas sajutos vēl kādu mazu strēķīti labāk.
Man dzīvē trūkst kaut kāda atbalsta mehānisma. Ir kaut kāda man pierasto pienākumu nasta, kuru es esmu pieradusi nest un kuru tā īpaši pat nesajūtu. Bet ja pēkšņi uzkrauj kaut ko krietni lielāku, nekā es parasti stiepju, tad gadās paklupt (kā man šajā gadījumā). Un tad nenormāli vajag kādu, kurš mazliet piepalīdz, pieturot to nastu, kamēr es pati atkal pieceļos kājās, atvelku elpu un varu turpināt to savu nastu stiept tālāk. |
