| Dec. 13th, 2010 @ 11:02 am (no subject) |
|---|
Viņš bija ļoti izskatīgs puisis - vidēja auguma, plecīgs tumšmatis ar zilām acīm un tumšām, biezām melnām skropstām, zēnisku smaidu. Mēs ar draudzenēm sēdējām ČBK priekštelpā, kad viņš pienāca klāt pie novusa galda - pie saviem draugiem, kas to spēlēja. Un tad viņš pamanīja mani. Un sāka runāt ar draugiem - mazliet skaļāk, nekā vajadzētu, lai to dzirdētu tikai viņa draugi. Un ik pa brīdim viņa skatiens atkal atgriezās pie manis- tik uzkrītoši, ka manas draudzenes to pamanīja un pusčukstus informēja mani par to, ko es pati jau biju pamanījusi. Un tad mēs devāmies uz deju zāli - un viņš nepārprotami pavadīja mani ar skatienu... Mazliet vēlāk viņš parādījās manā priekšā un aicināja mani dejot.
Jāatzīst, ka dejoja viņš briesmīgi slikti. Galīgi neritmiski un vispār - ārprāts. Turklāt viņš tik ļoti izskatījās pēc donžuāna, ka man vienā brīdī gribējās teikt viņam "paldies" un iet malā. Bet tad sākās kāda galīgi garām dziesma un mēs nogājām no deju plača abi kopā. Un, aizgājuši uz klusāko nostūri ČBK, sākām sarunāties. Un tad viņš man iepatikās - jo viņš bija gudrs un intersants. Un pēc tam, kad viņš bija sirsnīgi izsmējies par kādu manis pastāstītu joku, viņš ierakstīja savā mobilajā telefonā manu numuru.
Nākošajā dienā es sagaidīju telefona zvanu un uzaicinājumu tikties.
Un tā arī sākās mēnesi garais skaistais stāsts, kurā bija daudz sarunu, daudz stāstu, bija maigums, bet bija arī izlikšanās par to, kas mēs patiesībā nebijām (jo es nebiju tā vēsā meitene, par kuru gribēju viņam (un arī sev) uzdoties. Bet brīžiem bija tik skaisti. Sēdēt uz matrača viņa istabā un skatīties, kā viņš skrūvē kopā kaut kādu savu mēbeli - un tas viss notiek eļļas lampiņas gaismā. Un tad viņš paskatās uz mani ar tādu īpašu, īpašu skatienu. :)
Es biju jauna un nepieredzējusi, viņš bija jauns. Varbūt, ja mēs būtu satikušies vēlāk, mums būtu izredzes būt kopā. Varbūt kādā citā dzīvē. Bet šajā viņš manā dzīvē bija ļoti nozīmīgs vīrietis. Šobrīd gan uzsvars ir uz "bija". Kāpēc es viņu atcerējos? Jo šis datums man atgādina kādu nozīmīgu notikumu mūsu kopīgajā vēsturē... Un tās dziesmas, kuras es sarakstīju viņam... Kādreiz tās skanēs. Un droši vien viņam pat prātā nenāks, ka tās ir sacerētas tik sen un tieši viņam - balstoties uz tām noskaņām, kas manī valdīja pirms deviņiem gadiem. |
