| Oct. 26th, 2010 @ 08:37 am (no subject) |
|---|
Uzticēšos Liktenim. :) Mana izvēle viņam ir zināma. Es viņam vakar to pateicu - atvēru logu - skatījos tumsā un pateicu - no visas sirds domātu... Sanāks? Nezinu. Bet es zinu, ka viss šis virpulis, kas tagad griežas, griežas tieši tāpēc, lai noliktu mani tieši tajā vietā, kur man ir jābūt.
Un laikam esmu sākusi saprast, kā izpaužas tā cilvēka brīvā griba. Un liktenis. Liktenis ir kaut kāds attiecīgs apstākļu kopums, kas Tev ir jāpiedzīvo - teiksim, ne pārāk mierīga laulība. Tev tiek piedāvāti vairāki varianti - ne ar vienu tev nebūs mierīga un pilnīgi harmoniska kopdzīve, ar vienu būs šādas problēmas, ar otru - tādas. Bet Tu pats vari izvēlēties, ar kuru cilvēku Tu būsi kopā un kuras problēmas risināsi un kādā veidā mācīsies un augsi.
Nav likteņa nolemto cilvēku, ir tikai cilvēki, kurus mēs paši izvēlamies. Nav ideālu cilvēku un ideālu apstākļu. Dzīve nav ideāla. Un attiecības nemēdz būt ideālas. Bet tas nenozīmē, ka dzīve un attiecības nevarētu būt brīnišķīgas. :) :) :) |
