Oct. 1st, 2010 @ 12:58 am (no subject)
Tags:

Mani tikko pārsteidza igaunis. Es tikko biju uzrakstījusi vienu e-pastu gmailā, kad man pēkšņi tur uzčatoja igaunis. Un pēc tam vēlāk piezvanīja skaipā. Viņam pirms kaut kāda laika labākais draugs nomiris - bija baigi foršs un kruts mūziķis un (kas vēl svarīgāk) labs cilvēks. :(
Bet principā... Es ļoti priecājos, jo mēs šodien parunājām par dzīvi, par to, kas ir pēc nāves - izrādās, viņš arī tic dvēseļu pārdzimšanai - nu, tāda normāla draudzīga saruna... Bez koķetērijas, kā vnk diviem cilvēkiem. Un man prieks par to. Patiešām. Visas skumjas, kas kādreiz bija saistībā ar viņu, nu ir pagātnē. Es daudz mācījos un ieguvu no tām. Un tagad mēs komunicējam mazliet citā līmenī - kā draugi. Un tas ir labi. Es gribu mieru sev apkārt. Gribu sakārtot visas attiecības, lai, ja es rīt pēkšņi nomirstu, man atkal nevelkas līdzi milzumgarš karmiskais parāds, kas jāatstrādā... Kaut kā tā. Viss būs labi. Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.
About this Entry