| Jun. 18th, 2025 @ 08:39 am (no subject) |
|---|
Kā jūs domājat, vai tad, kad es biju laukos, man bija laiks domāt par priekšnesumu Līgo pasākumam, kuru uzgrūda man uz kakla? :( Tēma - Auseklis. Atbalsta, protams, nekāda, varu arī saprast. Izdomāju, ka dziedāšu dziesmu "Ko man ar tevi padarīt" - tā man sanāk labāk, vismaz esmu vairāk to paspēlējusi pati ar ģitāru. Bet, lai kaut kā pievilktu to pie tēmas, ir doma, ka kolēģe uz lapām rādīs izdrukātus komentārus par to, ko es dziedu.
Ko man ar tevi, ko man ar tevi padarīt (Domāju es, kad ieraugu sarežģītu, apjomīgu uzdevumu ar īsu izpildes termiņu), Es tevi nevaru, es tevi nevaru redzēt rīt (Bēdīgi konstatēju, ka kolēģis, ar kuru gribēju par to aprunāties, strādās attālināti). Pārāk daudz zvaigžņu naktīs krīt (meditēju) Ko man ar tevi padarīt (kā izpildīt uzdevumu).
Ko man ar sevi padarīt (kļūstu izklaidīga) Ko ņemu rokās - viss zemē krīt (saplēšu mīļāko krūzīti) Lausku tik daudz, ka ne salasīt (atceros, ka trauki plīst uz laimi, bet) Ko man ar sevi, ko man ar sevi padarīt (bet nākošreiz darbam nopirkšu bleķa krūzīti).
Ko man, ko man, nu saki, jel, ko man padarīt (Mentāli sarunājos ar darbu), Varbūt virvi, stipru jo stipru virvi vīt (kļūstu nedaudz pesimistiski noskaņota) Vai velnu vai Dievu ar mietu dzīt (vienatnē sāku lietot savādus izteicienus) Bet varbūt mums abiem, mums abiem kaut ko padarīt (uzzinu, ka darba kolēģim arī uzdots šis uzdevums un kopā mēs tiksim ar to galā).
Un veltu šo dziesmu visiem kolēģiem, kas mēdz palīdzēt ar jauniem, neparastiem uzdevumiem un ir kā ceļa rādītāji - Rīta zvaigzne jeb Auseklis.
Aiz matiem ir pievilkts, bet ko lai dara? Droši vien tur būs drausmīga akustika un mani gandrīz vai nedzirdēs. Bet - no otras puses - vairs uz priekšu neprasīs un būs miers, arī labi. |