| May. 11th, 2025 @ 11:50 pm (no subject) |
|---|
Nestrādā man notievēšanas metodes ar striktām diētām. Pareizāk sakot, strādā, bet tām saņemties ir nenormāli grūti. Ilgākais, ko esmu izturējusi, bija divi mēneši pēc ajūrvēdas ārstes norādījumiem, kuru laikā nometu sešus kg un uzlaboju daudzus rādītājus. Un vēl viena strikta diēta, kad mēnesi atteicos no cukura un baltajiem miltiem. Nometu kādus četrus kg.
Man riebjas brūnie makaroni (tie garšo pēc ūdenī izmērcētas rupjmaizes), man nepatīk brūnie rīsi un grieķu jogurts. Un šo sastāvdaļu esamība ēdienā vien man jau rada stresu. Pēc tam nav sajūtas, ka esi paēdis, jo esi ēdis negaršīgi un jūties kā tāds nabadziņš. Man vieglāk (un es reāli atceros, ka esmu pat visai nemanot notievējusi) ir ēst mazākas porcijas un retāk, bet to, kas man garšo. Galvenais - apzināt veselīgos ēdienus, kas man garšo. Piemēram, kādreiz kojās es regulāri gatavoju ļoti garšīgu dārzeņu sautējumu ar sautētu gaļu. Jāmēģina atcerēties vai varbūt pat kādā dienasgrāmatā esmu pierakstījusi tās īstās proporcijas.
Un vēl ir doma staigāt. Jo tās papildus nosvilinātās kalorijas nav īpaši daudz, bet pietiekoši, lai varētu atļauties izdzert latti, piemēram, un tāpat palikt ar kaloriju deficītu. |
