| Apr. 11th, 2022 @ 01:13 pm (no subject) |
|---|
Nogāju lejā nopirkt kafiju, kamēr gatavojās, atvēru "Ir" numuru, tur priekšā sieviete no Bučas, kura ar dēļiem apklājusi savu meitu, kuru nošāvuši krievu kareivji. :( Un es redzu tās meitas kājas un tās sievietes skatienu un man sirds lūzt. :( Jo tāpat skatītos mana mamma, ja tur gulētu es vai brāļi.
Kāpēc ir tik daudz cilvēku, kas tīšām grib sagādāt otram sāpes. Un man gribas samīļot savu mammu. Apskaut viņu cieši, cieši. Un varbūt tāpēc vajag bērnus - lai viņos mēs atkal satiktu savus vecākus, vecvecākus, brāļus un māsas tad, kad viņu pašu vairs nebūs. Kaut nu tai sievietei būtu bijuši vēl bērni vai arī mazbērni, lai kaut nedaudz viņu mierinātu. :( Tas ir vājprāts, vājprāts, vājprāts, ko tā Krievija dara.
Un ko mēs iesāksim pēc kara - gan ar kaimiņu zemē, gan arī pie mums tik daudz dzīvojošajiem, kuriem tas viss liekas ok - "možem povtoriķ", Puķin - moloģec.
Bet sirds smilkst kā suns bez saimnieka. :( |
