| Oct. 27th, 2021 @ 03:20 pm (no subject) |
|---|
Man ir jāiemācās sevi saudzēt. Kā lai es iemācos nekreņķēties? Jo tas tagad man sāk kļūt par izdzīvošanas jautājumu. Varbūt jāmetas mākslinieciskajās aktivitātēs ar visu joni. Štrunts par rezultātu, galvenais, ka process patīk un - varbūt arī nomierina.
Varbūt tiešām vajag rīkot kaut kādus attālinātos Cibas tējas vakarus, ko te man draugu listē ierosināja? Bet tad tur vajag tēmu un kaut ko kopīgi darāmu, citādi tas varētu likties jocīgi un neveikli. Varbūt kaut kādas stāstu spēles? Es kādreiz brāļa meitām nopirku kaut kādu spēli - kartītes. Spēles noteikumi bija tik sarežģīti, ka mēs izdomājām savu spēli - likām pa kartītei klāt un turpinājām stāstu, vadoties pēc tā, kas tajā ir attēlots.
Vai varbūt rokdarbu vai radošo izpausmju vakarus. Katrs dara savējo un runājas un ik pa laikam parāda, kas nu kuram sanāk - citam zīmējums, citam zeķe, citam - nezināma radība ar trim spārniem, astoņām kājām un četrām acīm.
Vajag taču kaut kādas metodes, kā tikt šim trakajam laikam pāri un saglabāt veselo saprātu, optimismu un cilvēcību. |
