Jun. 11th, 2020 @ 02:07 pm (no subject)
Jocīgi, bet vēlēšanās mēdz piepildīties. Kādreiz es ļoti gribēju visiem palīdzēt. Un tad Visums deva man šādu iespēju - maniem ģimenes locekļiem bija visādas ķibeles un viņiem bija vajadzīga mana palīdzība. Un tad es sapratu, ka es lūdzos nepareizi, ka man ir jālūdz par saviem mīļajiem vienkārši tā - lai Dieviņš dod viņiem to, kas viņiem ir vajadzīgs. Un vēl es gribēju kļūt nevajadzīga - tādā nozīmē, ka bez manis var iztikt.
Tā ir noticis. Un par 99% es esmu priecīga par to. Man patīk, ka mani ģimenes locekļi ir kļuvuši pašpietiekami. Vienīgais - tas 1% - es jūtos nevienam nevajadzīga.
Varbūt man jāvēlas kas cits - jāvēlas, lai es varētu būt laimīga un varētu darīt laimīgākus arī citus. Un vēl man, acīmredzot, vajag jaunus iespaidus un piesātinātāku dienas režīmu. Es vislaimīgāk jūtos tad, kad esmu diezgan kārtīgi nodarbināta. Jo tad man neatliek laika visādām muļķīgām prātošanām un laika tērēšanām nevajadzīgām lietām.
About this Entry
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.