| Aug. 1st, 2019 @ 01:39 pm (no subject) |
|---|
Ja tā paskatos uz sevi no malas, es varu saskatīt sevī īpašības un iezīmes, kuras manī ir pārceļojušas no citiem cilvēkiem. No dažiem - neapzināti, no citiem - apzināti. Es smaidu tāpat kā tētis - smaids pa visu ģīmi. Atvadoties - ja kāds iet laukā no manas mājas - es parasti mēdzu teikt "Lai Dieviņš tevi sargā un palīdz"- tāpat kā mana mamma. Kopš es Jelgavas laikā padzīvoju ar savām istabiņas biedrenēm, man parādījās zināmas dīvaina humora iezīmes un visādu muļķību runāšana. Šo te iezīmi vēlāk pastiprināja sēdēšana vienā kabinetā ar maniem bijušajiem kabineta biedriem, kuri ar nopietnām sejām varēja melst tā, ka brīžiem man likās, ka es sēžu vietējās nozīmes BB brokastu studijā.
No vienas draudzenes es sāku mācīties un apjēgt, ka draudzēties un pat labi saprasties var arī cilvēki, kuriem kādos jautājumos ir pilnīgi pretēji viedokļi. Šo pašu mācību es šobrīd turpinu apgūt ar savu mīļo. No jaunākā brāļa es savukārt kādreiz mācījos finanšu uzskaites pamatus. Ik pa laikam kādā no vecajām dienasgrāmatām varu atrast savu tēriņu pārskatus. No sava bijušā orķestra diriģenta es mācījos stāstīt stāstus - viņš vienmēr tos stāstīja tik sulīgi, tik azartiski, tik emocionāli, ka viss orķestris kā noburts skatījās šajā viena cilvēka izrādē. No savām draudzenītēm, ar kurām es kopā studēju, es mācījos apzinīgumu. Lai gan varbūt kaut kādas iezīmes man jau bija, tikai tajā vecumā es to sāku tā apzināti izkopt.
Vēl jau ir arī mana pirmā klases audzinātāja - stingra, bet labsirdīga, kurai es biju mīlule (tā īpašā mīlestība pret mani gan izpaudās tā, ka viņa man lika papildus rakstīt glītrakstīšanas vingrinājumus (glītrakstīšana manā laikā vairs nebija obligāta), aizrādīja man, ja viņai likās, ka es neesmu īpaši centusies (viņai bija taisnība) un skolas brīvienās pēc manas lielas slimošanas viņa veltīja laiku man, lai es pie viņas mājās apgūtu slimošanas laikā nokavēto vielu.
Ir jau arī tādi gadījumi, kad tu cilvēkus ņem kā negatīvos piemērus un tad centies nedarīt kā viņi. Piemēram, psihot un taisīt histērijas. Es no dabas esmu diezgan histēriska būtne, kas mēdz ātri iekaist dusmās. Bet, paldies Dievam, šķiet, ka ar gadiem kaut kādi uzlabojumi ir bijuši un kad es paskatos, cik no malas stulbi izskatās tādas histērijas, tad paliek kauns.
Un tā nu es dzīvoju, meklēju un pamanu foršās īpašības cilvēkos un tad nu mēģinu tās kaut kā nebūt ieviest arī savā raksturā.
Kas ir tie cilvēki, kas ir ietekmējuši Jūsu raksturus? |
