| Mar. 22nd, 2019 @ 11:34 am (no subject) |
|---|
Šonakt naktī sapņoju ļoti spilgtus sapņus. Vizuāli krāšņus. Es kaut kādā sakarā kopā ar savu brāli klejoju pa kaut kādu kūrortpilsētu - visticamāk, kādā no Karību jūras salām. Tur bija izbēdzis kaut kāds maniaks, tāpēc vietējie ļoti baidījās un vakaros negāja laukā no mājām, toties mēs varējām izbaudīt naksnīgu pastaigu pa tukšajām, gludi asfaltētajām, tīrajām ielām, kur abās pusēs bija baltas privātmājas, kuru priekšā bija gludi nopļauti, zaļi mauriņi un košu puķu dobes. Gar ielas malām pret tumšzilajām vakara debesīm slējās milzīgas palmas. Gaiss bija silts, bet nebija tveicīgs. Tad vienā ielas malā parādījās liela daudzstāvu māja, kuras pirmajā stāvā bija dažādi krodziņi - līdzīgi cits citam. Turklāt tajos ienākt varēja ne tikai no ārpuses, bet arī no sāniem - kā ieejot no vienas istabas citā. Tā nu mēs gājām cauri šiem krodziņiem - labajā pusē tiem bija lete, kreisajā - viegli iereibuši pilsoņi, kuri ar lielāku vai mazāk izteiktu ziņkāri mūs uzlūkoja. Tā mēs izgājām cauri kādiem desmit šādiem krodziņiem un tad atkal jau bijām laukā. Kaut kur tālumā vīdēja okeāns, palmas viegli šūpojās vējā.
Vispār tik reālas sajūtas, it kā es tiešām tur būtu pabijusi. |
