| May. 19th, 2015 @ 10:47 am (no subject) |
|---|
Vakar braucu trolejbusā un dzirdu šādu sarunu, ko veic četrus - piecus gadus veca zinātkāra meitenīte ar savu vecmāmiņu.
- Vai mēs brauksim garām prezidenta pilij?
-Jā.
-Kādā krāsā ir tā pils?
-Dzeltenā.
-Vai prezidents ir pats galvenais?
-Jā, viņš ir pats galvenais?
-Un kā tad Dieviņš?
-Dieviņš ir pats, pats galvenais.
:)
Vispār man patīk tas, ka mēs tautasdziesmās uzrunājam Dievu par Dieviņu - kaut kā mīlīgāk un tuvāk skan. Es arī lūgšanās parasti Viņu tā dēvēju. |
