D.

Uzrakstīja cilv, ar kuru pēdējo reizi runāju gadus 17-18 atpakaļ. Pēc initial WTF & small chit-chat later, dīvaina nostaļģija. Ne pēc cilvēka. Ne pēc attiecībām. Drīzāk pēc laika perioda un apziņas, ka kāda dzīvē es tomēr esmu atstājusi nospiedumu.../ That I matter enough to be remembered..


Dīvaini, cik ļoti man bija vajadzīgs šāds atgādinājums. Vairāk, nekā es pati sev gribētu atzīt...

Smieties vai raudāt....vēl viens no fail. Laiciņu atpakaļ nomainīju/sapirkos sejas krēmus, serumus un ko tik ne uz labākiem, ar cerību pilnībā tikt no aknes vaļā līdz Lv braucienam. Sākumā bija progress, bet vienā brīdī sāka palikt sūdīgāk + drausmīgi sausa āda un visu laiku niezēja.
...izrādās vienā no tīrīšanas reizēm samainīju vietām ikdienas mitrinošo Cleanser un 1x ned lietojamo, kas profilakses un sausina ādu...un, protams, visas šīs dienas nedomājot lietoju, jo tajā spotā vnm pirmais bija 😒

Jau tā mentālā un enerģija kā tāda tikai darbam un pat gym paņēmu pauzi, ka koncentrēšos tik uz darbu, seju un pakošanos...


Vismaz vakar bija pozitīvs vakars. Draudzenei no Grieķijas vecāki atbrauca ciemos un bija pasēdēšana ar viņu tradicionālajiem ēdieniem. Pārējie viesi arī bija zināmi un anxiety praktiski nebija. Jauka pārmaiņa!