Albion

miss_doherty wrote
on July 19th, 2011 at 09:43 pm

.cerams, ka tas izklausās gudri.

"Reliģija - tumšās pagātnes palieka". Un tas ir pilnīgi pareizi, jo ieņemšana un iekšdzemdes periods ir ikviena cilvēka tumšā pagātne, bet tā arī ir reliģijas joma. Pēc tam, līdz ar cilvēka attīstību, viss noskaidrojas, viņš kļūst par ateistu. Bet līdz ar vecuma iestāšanos viņu atkal pārņem tumsība un nāves nenoteiktība, kas līdzinās tumsai nenoteiktībai, ko viņš pārdzīvojis, atrazdamies dzemdē, un viņš atkal sāk domāt par nejaušību, likteni, Dievu. (29)
Bet nāves apzināšanās ir ļoti tuva apziņai par seksu. Ne par vienu, ne par otru - normālā empīriskā līmenī - nevar reflektēt pašā aktā, vai nu runa būtu par nāvi, vai dzimumaktu. Sekss šajā ziņā ir nāves analogs, tādēļ tas ir jāzina. (57)
Atgriezies no lekcijas Nika pajautāja vectēvam, vai sargeņģelis palīdz visos dzīves gadījumos. Timofejs Aleksejevičs diezgan ilgi domājis, bet pēc tam paskaidrojis, ka sargeņģelis palīdz tikai dvēselei, un ja arī miesai, tad tikai dvēseles labad: "Viņš tev nav savējai, nav brālis. Viņš ir savējais tavai dvēselei, bet tev pašam - svešinieks. Sātans - tad jau tas ir daudz savējāks! "