kāds viedoklis:

https://www.drosmedarit.lv/post/p%C4%81rdomas-par-v%C4%93ja-parkiem

interesanti:

***
Kāpēc Ryanair un Wizz Air samazina reisus? Tas nav tikai pieprasījuma krituma dēļ. Tas ir arī 2024. gada Saeimas lēmuma rezultāts: aviācijas degvielai tika piemērota stratēģisko rezervju maksa (~91 €/tonnā). Šāds risinājums nav raksturīgs citām Eiropas valstīm.
Par šo risku tika brīdināts jau 2023. gadā, taču lēmums tika pieņemts. Rezultāts — aviokompānijas izvēlas uzpildīt degvielu Lietuvā un Igaunijā, un Latvija zaudē konkurētspēju.
***

/no coments

Taisīt atsevišķu cibu mūzikai drošvien būtu pārspīlēti?

Patiesībā jau man gribās kaut kādu platformu, kur šo visu varētu labāk organizēt. Vislabāk jau uztaisīt kaut ko pašam, jo viss, ko es esmu izmēģinājis līdz šim, nespēj nodrošināt tieši to, ko man vajag.

https://www.youtube.com/watch?v=eH4sMocy2rw

One Battle After Another man lika aizdomāties, ko no dzīves vēl sagaida pusmūža vīrieši? Šī gan tiešām ir paaudzes un ģendera specifiska lieta. Neejot abstrakcijās, kāda dzīvei vispār ir jēga, ar jauniem vīriešiem daudz maz viss ir skaidrs. Vecākiem vīriešiem atliek vien dusmoties un nepieņemt realitāti, ka viņu izpratni par pasaules kārtību nevienam tā īsti nevajag.

Lai vai kā, šī filma mani nekaitināja tā, kā to darīja pingponga filma, bet kopumā stāsts mani garlaikoja. Varbūt mazliet kičīgāks, bet atkal jau saturs par to, cik briesmīgā stāvoklī ir pasaule, pie tam specifiski Amerika. Ir pilnīgi ok, ka Oskarus un Berlīnes lāčus dod filmām, kas ir specifiski aktuālas konkrētajai kultūrtelpai, bet man reāli kaitina, ka vēl joprojām Oskariem piedēvē kaut kādu augstāku māksliniecisku statusu. I mean, tas pats Straumes haips man rada sajūtu, ka Berlīnes mūris sabruka aizvakar, un mēs visi teju kā uzzinājām par rietumu popkultūru. To, ka Straume patīk kritiķiem, es jau sapratu pēc pirmajām balviņām, un Oskaru nedabūšana šo filmu nepadarītu par mazāk vērtīgu.

Bet visas labās lietas, ko interneti stāstīja par One Battle After Another, ir valīdas. Vizuāli - hands down. Aktierspēle - mani var kaitināt Di Kaprio kā cilvēks, bet es gandrīz aizmirsu, cik labs viņš ir kā aktieris. Ne viņš viens, protams. Viss tas komiskais elements - es nez. Tiešām Holivudai ir grūti runāt par smagām tēmām bez vieglas ironijas un absurda? Kaut kāds leftist Tarantino.

tautas ticējums:

Inflācija ir kā laika prognoze - ziņās saka, ka 5%, bet pēc sajūtām 20%.

/no FB

Degvielas cena 4

ielēju šorīt "lētajā" tankā dīzeli pa 166 pp/l
uz šosejas redzēju dīzeli pa 163 pp/l, bet šosejas otrā pusē, skatīsimies, kāds būs cipars atpakaļ ceļā.

labāk vēlu nekā nekad:

https://nra.lv/latvija/516539-deklaresanas-izmainas-ipasnieki-uzzinas-par-svesiem-iemitniekiem.htm

/nav komentāru, bet ir ideja - visus atbildīgos par 35 gadus vilktu procesu (bezdarbību) uzsēdināt uz mietiem Doma laukumā un pilnu mantas konfiskāciju.
//pamanīju interesantu komentāru - bezjēdzīgas izmaiņas, paziņot jau paziņos, bet izrakstīt svešiniekus tas nepalīdzēs...

katrs pats par sevi un dievs par visiem:

https://www.la.lv/aizsardzibas-ministrs-atklaj-cik-daudzi-latvija-butu-gatavi-aizstavet-valsti-ar-ierociem-rokas


***+Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, viesojoties TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum”, norādīja, ka Latvijā veiktajos pētījumos secināts, ka aptuveni 40% iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās. Daļa cilvēku atzīst, ka viņiem trūkst militāro prasmju, tāpēc viņi krīzes situācijā labprāt palīdzētu citādi.
***

/es arī apņemos palīdzēt citādi - apņemos gandēt dzīvi ministriem un deputātiem, kas atmuks uz UK.

fascinē apmātība ar EV

ir aizmirsta tehnoloģija, kā tvaika / malkas dzinēji, kas vēl pag, gadsimta 40/50 gados tika izmantotas, un ir etanols, kas rūpnieciskos apjomos un bez akcīzes maksā izteikti lētāk nekā benzīns, un var tikt ražots uz vietas.
ne jau velti Peimani nošāva, šis maita gribēja sagraut LB krievijas eksporta spirta bāzi ar savu Jaunpagasta ražošanu.
(interesanti, zinot, ka Peimanis jau bija iemaksājis (un torīt veda maksājumu par galveno parakstu uz Rīgu), lai atrisinātu jautājumu - vai pēc viņa nāves ierēdņi / palīgi atgrieza naudu ģimenei?)
paturpinot tēmu:
uzliec saules paneļus, pa dienu dzen/sildi ar elektrību, pa nakti dzen/sildi ar šķeldu/malku, dzesēšanas sistēmu izlaid caur mājas/siltumnīcas/baseina apkures sistēmu, super tīrais produkts liekas ozola mucās un tirgojas kā ekoloģiskais viskijs, netīrais tiek lietots kā degviela, apsilde/siltumnīca/baseins kā blakus produkts.
uc zināmi papildus risinājumi ērtākai dzīvei

Labrīt Rīga vai tu mani redzi

3 dienas neklēt rudens jaku, un tad iegāzties LV pašās saulainākajās dienās ar +12/+17 ir epic fail,
sajūta,ka Ryanair krēsli paliek arvien plānāki, un vietas arvien mazāk, kā jau piepilsētas lidojumiem,
nac. biblioteka no ne-centra puses izskatās pretīgi,
nespēja papildināt LMT numuru, jo Origo LMT 11os no rīta nevar izmainīt eur50, un pāris citi blakus kantori arī,
sotaks bārā mēdz atšķirties viens no otra, ja lej cits bārmenis,
Rīgas autoosta tiešā beidzot ir starptautiskā - ne tikai apkārt vazājas dažāda tumšuma ādas krāsas valkātāji, bat arī personāls gan kasēs, gan kafejnīcās brīvi runā latviski, krieviski, angliski,
jāatvainojas Ryanair, jo Talsu jaunie starppilsētu autobusi IR VēL neērtāki un ar mazāku vietu kājām, nekā Ryanair lidmašīnas, visiem virs auguma 190, visticamāk, šajos busos ir jāstāv kājās,
izteikti daudz kailciršu starp Ķesterciema un Pļavu pagriezieniem,
kāds bija izvilcis savus bišu stropus kalniņā un saulītē pirms Talsu apvedceļa - vai nav par agru?,
Talsu autobusu sarakstus Talsu pilsētas maršrutiem nesaprotu ne tikai es, bet laikam vairums potenciālo pasažieru, Janai vajadzētu pie tā piedomāt,
paskatoties iepriekšējās nedēļas tirgus bildes FB, aizvilkos jau pirms 8iem, un aplauzos - ābolu nebija,
gribēju nopirkt blašķīti lietošanai kapsētā, un man pateica - pienāc 10os, sīkums, bet nepatīkams,
patīkams radu salidojums bēdīga iemesla dēļ, un iespēja redzēt piezaugušu un iepriekš neredzētu jauno radinieku paaudzi,
dzerstiņš ar radiniekiem nedaudz aizvieto p1shoterepiju, jauks ilgs vakars ar mazliet nepatīkamu nākošo dienu, un pāris nepatīkamiem "ģimenes noslēpumiem", kas izlīda vakara gaitā,
200g ruma lidostas bārā maksājot eur80, bārmenis ieteica duty free instead (eur20 par 0.5 viskiju un kolu), lai viņam jauka diena,
naktī pirms izlidošanas bija vētra un stiprs lietus, atgriežoties tikai stiprs lietus, kontrasts ar LV šokējošs,
2.5 dienu parkings EMA var izmaksāt dārgāk nekā pats lidojums.

sperts FB:

***
Es strādāju ar cilvēkiem. Un redzu, kā pēdējā laikā ir mainījusies viņu izteiktā problēma sesijās.
Agrāk cilvēki nāca ar kaut ko konkrētu: “man ir konflikts darbā”, “es baidos no publiskas uzstāšanās”. Tagad arvien biežāk ar kaut ko izplūdušu. “Es nesaprotu, kas notiek”. “It kā es tieku galā, bet iekšēji kaut kas ne tā”. “Esmu piekusis pielāgoties”.
Un zinat, kas aiz tā visa stāv? Ne depresija. Ne slinkums. Nogurums no nenoteiktības. Tas ir atsevišķs, pilnīgi reāls stāvoklis, kad psihe tērē nenormāli daudz enerģijas vienkārši uz to, lai izsekotu, kādi šodien ir spēles noteikumi.
Tikko kā pieradi strādāt onlainā, vajag atpakaļ oflainā. Tikko kā izveidoji stratēģiju, noteikumi jau mainījušies. Tikko kā atradi balsta punktu, tas jau nobīdījies.
Tas novārdzina. Pat ja no ārpuses “viss ir normāli”.
Psiholoģijā ir tāds jēdziens - tolerance pret nenoteiktību. Spējas atrasties situācijā, kur nav skaidras atbildes, un pie tam nesabrukt.
Daudziem no mums tā nav bijusi īpaši labi attīstīta. Jo nebija vajadzības. Pasaule ilgi ir izlikusies par stabilu.
Bet tagad vajag. Un steidzami.
Bet kur ir paradokss: to nevar attīstīt ar gribasspēka palīdzību. Nevar sev vienkārši pateikt “izturēšos pret haosu mierīgāk” un palikt mierīgāks. Tas nestrādā.
Tas attīstās caur ko citu. Caur kontaktu ar sevi - ar to, kas iekšā paliek nemainīgs, pat kad no ārpuses viss lido pa gaisu. Caur māku sadzirdēt sevi tad, kad nav ārēju orientieru. Caur uzticēšanos savai uztverei - ne svešām instrukcijām, ne “pareizām stratēģijām”, bet tam, ko jūs paši jūtat kā patiesu.
Tas arī ir iekšējais balsts. Ne abstrakcija, bet ļoti konkrēta lieta.
Un vēl viena lieta - par cilvēkiem.
Esmu pamanījusi, kā daudziem pa šiem gadiem ir mainījies apkārtējo loks. Nejauši sakari kaut kā paši par sevi atkrita. Palika tas, kas ir īsts. Tie, ar kuriem var runāt godīgi. Tie, kuriem blakus nevajag tērēt enerģiju uz kaut kāda tēla uzturēšanu.
Tā nav sagadīšanās. Nestabilitātē mēs instinktīvi tiecamies pie tā, kas tur. Un cilvēki ir viens no galvenajiem resursiem. Ne kontakti, ne netvorkings. Dzīvi cilvēki, kuriem jūs esat svarīgi.
Ja tādi ir, tas jau ir miljons.
***

(c) AMP FB

degvielas cena 3:

lētie lētie tanki - +20 pensi, 1,58 pp/l šodien,
lētie nu jau dārgie tanki - 1.65pp/l šodien,
lielceļi un speciāli dārgās zonas attiecīgi dārgāk.

Normunds, kas Rutulis, esot uzrāvies ar 2.7 promilēm.
patiešām apbrīnoju, mana izlaiduma gada cilvēkam tāds spēcīgs organisms.
lai šo sasniegtu, ir jābūt vismaz 3dienniekam (pieredze liecina, ka no 2dienieka ir ap/zem 2ām promilēm (savulaik dzērām ar sertificētu alkometru zem rokas, kkur Pļavniekos bija kantoris, kas šos tirgoja un sertificēja / pārsertificēja, policijas alkometra jaunākais brālis).
pūšot uzreiz pēc glāzes izdzeršanas, protams, var dabūt pāri, bet pēc 20min nokrīt zem.
nu un 3diennieks, tas jau ir nopietni - atjēdzies, un jaunumiem pilna pasaule - te karš sācies, te degvielas cena uzkāpusi, te valdība nomainījusies.
žēl, ka brīnumi nenotiek - 3dienas nodzer, nedēļa atiešanai, un bāc - jau pensijā vai loterijā miljonu vinnējis.

Normunda gadījumā vajadzēja uzmanīties, protams, parasti jau cilvēki ar pieredzi un 3 promilēm brauc kā dievi, bet - koki mēdz skriet pāri ceļam, sveši auto mēdz būt noparkoti krustojuma vidū, nu un autoskolas, kas izlaiž jaunos vadītājus, arī grēko ar apmācību, nu un ne visiem grāvjiem ir vāki.

Jaunākajā SNL bija Harry Styles. Tas ne tikai radīja vēlmi iečekot viņa jaunāko daiļradi, pēc piezīmēm spriežot tā atšķiras no senākas viņa daiļrades, bet es uzzināju, ka šis dude mēdz uz pasākumiem vilkt visādus ekstravagantus tērpus. Pats par sevi tas nav netipiski slavenībām, bet man patika sketčs par to, ka random dude ikdienā nevar atļauties uzvilkt to, ko var atļauties Harijs Stails uz sarkanā paklāja. Sketčs, protams, bija pārspīlēts, un tam nebija arī pienākums sniegt kontekstu šai "problēmai", bet tas iekļāvās tipiskā SNL un pārējās popkultūras diskursā par seksīgo lampu. Apakšžanrs tam, ka visas sievietes iekārto Džeisonus Momoa vai Maiklus B. Džordanus, ir sieviešu neapstrīdama fanošana par saldajiem zēniem. Un te man rodas jautājumi par tādu kā divkosību, kas iespējams ir kaut kāds pašcenzūras un savu jūtu apspiešanas produkts. Ja vien mēs neejam tādā primitīvā cilvēku dalījumā skaistos un ne tik skaistos, no kura mēs saprotam, ka Harijs Stails būs pievilcīgs arī krokšos un netīrā t-kreklā, tad no kurienes nāk šis apbrīns par viņa dzirkstošo personību, kamēr average Joe mēģinājumi tapt vizuāli mazliet vairāk interesantam ir izsmejami. Protams, visi mēģinājumi kaut kad atduras pret neveiksmēm, bet tā vien šķiet, ka vairumam nepienākas kredīts pat mēģināt. Man varbūt pietrūkst queer eye, bet man Harijs Stails šķiet vienkāršs dude, lai gan es māku lietot gūgli, un redzu arī viņa ļoti pārproducētos foto, bet tādu netrūks jebkura izskata slavenībai. Ar šo visu es gribēju teikt, mēs paši par sevi varētu justies labāk, ja kolektīvi iemācītos dot sev brīvību darīt lietas, kā arī ar labticību un mīlestību mācētu gan izteikt, gan pieņemt kritiku par to, kas tomēr neizskatās baigi labi, un tad arī ne tik veiksmīgās lietas nekļūtu par tādu kā spīta spēli, kur cilvēks ir uzdrošinājies pamēģināt vienu lietu, un tad nu viņam ir jāiet uz visu banku.

Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).

dienas prieks:

Paньше миром управляли умные. Это было жecтоко.
Умные заставляли тупых учиться. Tyпым было тяжело.
Teперь миром управляют тупые. Это честно, потому что тупых гораздо больше.
Teпepь умные учатся говорить так, чтоб тупым было понятно.
Если тупой что-то не понял — это проблема умного.
Paньше страдали тупые. Теперь стpaдают умные.

par degvielas cenām 2:

manās "lētajās" degvielas uzspildes stacijās dīzelis šodiem +16pp/l, salīdzinot ar "pirmskara" cenu, bet redzēju arī +20pp/l

dienas jautājums:

kur Grēta uc dabas draugi, kādēļ ar kailām krūtīm nepiesedz tankkuģus līci?
...stc, šaušana par tankkuģiem labi apliecina abu pušu debīlismu...

dienas raksts:

https://nra.lv/neatkariga/izglitiba/515712-kas-izglabs-bernudarza-auklites-no-izdegsanas.htm

===
35 gadus vecā Ilona (vārds mainīts) divus gadus strādā par pirmsskolas skolotāja palīgu jeb, kā tautā ierasts neformāli saukt šo profesiju, auklīti kādā no Pierīgas bērnudārziem. Viņas pārziņā ir vecākā grupa - 20 bērnu, vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Par savu darbu viņa katru mēnesi “uz rokas” algā saņem 800 eiro. Lai gan Ilona uzskata, ka paveic 80% no tā, ko dara pirmsskolas skolotāja, alga viņai ir divreiz mazāka nekā skolotājai jeb audzinātājai.
No šā gada janvāra Ilonas darba samaksā ir izmaiņas - novembrī vairs nebūs tā dēvētās 13. algas, taču auklīte, tāpat kā bērnudārza audzinātājas, šogad ir sākusi saņemt piemaksu par problemātiskajiem bērniem - bērniem ar diagnozēm jeb kodiem. Piemaksu summas auklītēm gan ir mazākas nekā skolotājām - piemēram, Ilona par vienu bērnu ar kodu mēnesī saņem 20 eiro piemaksu, no kuras vēl tiek novilkts nodoklis, līdz ar to, “uz rokas” paliek 13 eiro. Cik centu dienā tas ir, varat izrēķināt paši.
Ilona stāsta, ka par vienu algu faktiski dara trīs cilvēku darbu - skolotāja palīga, jo viņai ir jāpiedalās nodarbībās, apkopējas, jo regulāri jāuzkopj telpas un jāmazgā trauki, kā arī asistenta problēmbērniem, jo viņas bērnudārzā asistents ir tikai vienā grupiņā. Jāpiebilst, ka daudzos citos “dārziņos” Latvijā asistenti joprojām ir tikai sapnis.
Par iekļaujošo izglītību Ilonai ir savs viedoklis. Pirmajā darba gadā viņai bija jāpieskata četri bērni ar diagnozēm (bez speciālās izglītības, par to nesaņemot ne centu). “Bērnus ar kodiem un problēmām cenšas “nogrūst” auklītēm,” konstatēja Ilona.
“Es uzskatu, ka iekļaujošā izglītība ir galīgi garām, jo šajā gadījumā cieš visi - gan audzinātājas, gan bērni. Audzinātājas ir spiestas šiem bērniem veltīt papildu uzmanību, tajā pašā laikā “normālie” bērni nesaprot, ka kādam viņu grupas biedram kas kaiš, redz, ka viņš nodarbībā var sēdēt un neko nedarīt, un tad arī pārējie bērni sāk slinkot,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Ilona.
“Vislielākā sāpe man ir par algas neatbilstību atbildībai. Atalgojums ir smieklīgs. Tas nav kā spaidīt podziņas vai strādāt rūpnīcā ar iekārtām, robotiem. Tie ir bērni - dzīvi cilvēki, mūsu nākotne, kā tiek apgalvots. Mēs ieliekam viņiem pamatus, veidojam par personībām. Bet, ja apkopēja un sētnieks atbild tikai par savu spaini un slotu, tad auklītes atbild arī par bērnu drošību,” sacīja Ilona.
===

/pazīstama meitene, pēc 30 gadiem kā auklīte, aizgāja no darba bērnudārzā, tagad strādā pilnu slodzi kā apkopēja, saņem 2x vairāk, nogurst 2x mazāk, parādījās nauda un laiks mazbērniem... pilsētā jaunieši sveicina, atceras kā labu mīļu rūpīgu aukliti...