Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Kādreiz, kad biju sīks, biju pārliecināts, ka vecākiem piemīt spēja “pa tiešo” lasīt sava bērna domas, ka notiek tāda vienvirziena telepātiska saziņa. Skaidrs, ka nedrīkst lasīt citu bērnu domas (tas jau būtu privātuma jautājums), bet nu savējo var paklusām auditēt uz nebēdu. Var redzēt, vai karina šobrīd makaronus uz ausīm, vai ir jau sācis pīpēt, vai ir pa nakti zem segas lasījis Zālīša grāmatu…

Vēlāk noskaidroju, ka tā diez vai ir, jo, redz, es varu turpat blakus esot sadomāt visādas riebeklības un neviens pat nesadusmojas. Tobrīd nopriecājos, cik labi, ka esmu izkļuvis ārpus paredzamības robežām.

Tomēr varētu jau gadīties, ka vecākiem patiešām ir zināms priekšstats par to, ko domā bērni.

Čau, mammu, ja Tu šo lasi!